Unikālā zvanu kolekcija aptuveni pirms trim gadiem rada mājvietu Lielplatones muižā. Tas bija kolekcijas autora, bijušā "Grindeks" vadītāja Valda Jākobsona praktiski pēdējais mūža darbs – iekārtot savu zvanu kolekciju publiskai apskatei Lielplatones muižas telpās. Pirms diviem gadiem viņš devies mūžībā.
Šis viņa veikums pusmūža garumā, sakrājot teju vairāk nekā 1000 zvanus no visas pasaules, arvien piesaista tūristu uzmanību.
Lielplatones muižas tūrisma punkta vadītāja Ingūna Pranka stāstīja, ka "viss ir sācies vairāk nekā pirms 40 gadiem Rietumvācijas pilsētiņā Ķelnē, kur viņš, būdams komandējumā, kādā svētdienas tirdziņā pamanīja zvanu un joka pēc to esot iegādājies".
Tagadējā kolekcijas īpašniece – Valda meita Una Jākobsone-Burkovska – vēlējusies tēva veidoto zvanu kolekciju pārdot, to piedāvājot Jelgavas novada domei.
Pēc sertificēta vērtētāja atzinuma, kolekcijas cena noteikta 75 000 eiro.
Taču novada dome no šī piedāvājuma atteikusies, pamatojot, ka zvanu kolekcijas sertificēta vērtētāja noteiktā summa ir augsta un šī kolekcijas iegāde nav ekonomiski izdevīga.
Kālab kolekciju šobrīd nolemts pārdot, nav izdevies noskaidrot, jo Valda Jākobsona meita e-pastā vien norādīja: "Esmu to [kolekciju] pieņēmusi kā sava mantojuma sastāvdaļu, un šo formalitāšu kārtošana arī bijis labs iemesls saņemt nopietnu un atbilstošu eksperta novērtējumu. Tāpat sadarbību ar Lielplatones muižu kā iespēju gan novada cilvēkiem, gan jebkuram Zemgales viesim iepazīties ar plašo un daudzveidīgo zvanu pasauli uzsāka tētis, pēdējos dzīves gadus darbodamies Jelgavas novadā. Spēkā esošais [deponējuma] līgums ar Jelgavas novada domi, kā tas arī minēts publiski pieejamajā informācijā, neparedz konkrētu termiņu tā pārtraukšanai."
Vai zvanu kolekcija varētu pamest Latviju un tikt nodota kādā ārvalstu lietu izsolē, nav zināms. Taču, ja kolekcijai būs lemts pamest valsti, būs jākārto vairākas formalitātes. Arī nacionāla mēroga iestāžu funkcijās nav paredzēts iegādāties šādu kolekciju, lai saglabātu tās palikšanu Latvijā.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja vietniece juridiskajos jautājumos Vivita Vīksna-Bārbale skaidroja, ka "mums ir vērtēšanas jautājums, iegādes jautājums nebūs tas, kas mums jāvērtē, vai par šādu vai citu summu mēs kā valsts iestāde iegādātos – nē. Tas neatbilst mūsu regulējam un kompetences ietvaram."
"Bet ir regulējuma nosacījumi, ja šādus priekšmetus vēlas transportēt pāri robežai," viņa piebilda.
Lai arī tālākais kolekcijas liktenis pagaidām nav zināms, Lielplatones muižā cer, ka tā paliks uz vietas pēc iespējas ilgāk.
"Ņemot vēra, ka zvanu skaņai piemīt dziedinošā frekvence, tad parasti es aicinu tūristus iezvanīt šo zvanu virteni, lai mums būtu visiem laba veselība, un kopā mēs veidojam tādu ļoti skaistu simfoniju..." sacīja Ingūna Pranka.
