Zigurdam Kļimovam ir divas dzīves: pirms un pēc avārijas. Pēc avārijas izjuka viss – zaudēja darbu un ģimeni, zaudēja redzi. Tāpēc katru lietu jaunā centra zālē viņš aptausta. Pēc smagās traumas vīrietis vairs nevēlējās nevienu satikt. Un ziņa, ka Ķekavā atvērts sociālais centrs, kur viņam palīdzēs, nemaz neiepriecināja. Tas bija pirms 10 gadiem.
"Man bija galvas trauma, es 31 gadā atgriezos bērnībā. (..) Sapratu, ka būs jāmācās no jauna staigāt, rakstīt, runāt ar cilvēkiem. Pirms tam taču man viss bija. Ģimene. (..) Dienas centrs mani nevis dzīvoklī, bet sabiedrībā atgriezis. Redziet, ko tas man deva? Varu ieteikt pārējiem, kam bijusi liela nelaime. Atgriezties pasaulē," sacīja Zigurds.
Zigurds tagad dzīvo ar mammu Irēnu. Viņa ir sajūsmā, ka aprūpe centrā paši varēs arī gatavot. "Man sabiedriskā vietā kauns. Es jau neredzu... Es ēdienu [uztveru] tikai pēc garšas un ožas," skaidroja Zigurds.
"Es viņu pie rociņas vedu sākumā. Sākās keramika. Viņam tas ļoti patika. Filcēšana. Super, super patika. Viņš [bija] celtnieks. [Svarīgi] ar rokām darboties," pastāstīja Irēna.
Pirms 13 gadiem Zigurds bija dienas aprūpes centra pirmais klients. Par to atgādina arī delfīna figūriņa, ko šodien viņš paņēmis līdzi uz jaunā centra atklāšanu.
Tagad ceļš vedīs uz jauno centru, kuru atklāja amatpersonas, bet pirmajiem ieiet ļāva tieši klientiem un viņu palīgiem.
"Pirmkārt, būtiski jau tas, ka pati ģimene var strādāt, kaut ko darīt. Un klienti šeit ir drošībā. Uzraudzīti. Viņiem ir interesanti. Ja negrib mācīties, iet uz atpūtas telpu. Ir jauna zāle fiziskām nodarbībām. Pilna rehabilitācija. Visās pašvaldībās tādiem jābūt. Šie cilvēki ir mums blakus," sacīja Ķekavas sociālās aprūpes centra direktors Māris Barons.
Kaut kādās izpausmēs pieaugušie ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem tomēr ir kā bērni. Viņi tik sirsnīgi saka paldies par jaunajām telpām, ka projekta vadītājai ir jāraud.
