ĪSUMĀ:
- Smiltenes novada Drustu skolā nākamgad labākajā gadījumā būs trīs klases, pēc tam – tikai bērnudārzs.
- Skola celta 1937. gadā par vietējo iedzīvotāju naudu.
- Taču pēdējos gados daudzi vecāki savus bērnus sūta uz skolām citur.
- Piemēram, Jaunpiebalgā, kuras pašvaldība nodrošina autobusu 16km ceļam.
- Jo mazāk skolēnu, jo nepievilcīgāka arī citiem kļuva Drustu skola.
- To pievienoja Raunas skolai, bērni dažas dienas nedēļā brauca uz Raunu.
- Pret Drustu skolas slēgšanu vietējie neprotestē.
- Skolas ēkā varētu būs kopienas centrs.
Skolas baltā trīsstāvu ēka, kas vasarās skaisti spoguļojas ezerā, pagājušā gadsimta 30. gados celta 200 bērniem, bet tagad šeit mācās tikai saujiņa. Daļai darbadienas pēcpusdienā stundas jau beigušās, un viņus var redzēt slēpojam ciema ielās.
Drusti ir sena apdzīvota vieta, kas rakstu avotos minēta jau 13. gadsimtā, un arvien lepojušies ar savu skolu, ko 1937. gadā uzcēla par vietējo iedzīvotāju naudu.
Drīz tās būs tikai atmiņas, jau tagad lielākā daļa drustēniešu mācās citur, stāsta Drustu pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Judina.
"Šobrīd no Drustu pagasta Cēsu novadā uz Jaunpiebalgu un Dzērbeni brauc mācīties 26 bērni. Tas ir daudz, gandrīz vairāk nekā šobrīd ir skolā. Un cik ir skolā? Nevar precīzi atbildēt, jo ir ukraiņu bērni, kas tad nāk, tad nenāk, ir arī tādi, kas mācās mājmācībā. Varētu būt ap 20. Ja nākamgad paliks trīs klases, tad skolā ies septiņi bērni," stāstīja Judina.
Jau kādu laiku vairums Drustu iedzīvotāju sūta bērnus mācīties citur: pirmkārt jau uz Jaunpiebalgas vidusskolu, tur iet arī pašas Judinas atvases. Jābrauc gan 16 kilometri pa zemes ceļu, kura caurumos protesta akcijā pat stādīti kartupeļi.
Bet Jaunpiebalgas pašvaldība nodrošina skolas autobusu, kas no rīta ērti aizved skolēnus turp, bet vakarā atvizina atpakaļ.
"Kurš no mums izdarīja izvēli un bērnus laida citās skolās? Nu, mēs paši esam to scenāriju šeit panākuši. Katrs lai pats paskatās, kāpēc mēs paņēmām bērnus prom un palaidām uz citām skolām," aicināja Judina.
Pašvaldības vadītājas vecākais dēls Drustos pabeidza "piecgadniekus" un "sešgadniekus", viņa ar izglītības kvalitāti bijusi ļoti apmierināta, taču 1. klasē tomēr izlēma zēnu laist Jaunpiebalgas skolā, kur ir daudz attīstītāka interešu izglītība, ir Mūzikas un mākslas skola. Sekojot vecākajam brālim, jaunākais bērns sāka iet Jaunpiebalgā arī bērnudārzā.
Jo mazāk skolēnu, jo mazāk pievilcīga arī citiem kļuva Drustu skoliņa un jo grūtāk tai nācās piesaistīt pedagogus.
Lai skolu tomēr saglābtu, vēl pirms novadu reformas pieņēma lēmumu to pievienot 20 kilometru attālajai Raunas pamatskolai. Skolotāji un arī bērni braukāja no vienas skolas uz otru, bet skolēniem tas bijis visai nogurdinoši, stāstīja skolotājas Vēsma, Inga un Ieva.
Viņas starpbrīdī Latvijas Radio sastapa Drustu skolas skolotāju istabā, kuras garais galds vēl liecina par daudz lielāku pedagogu skaitu.
Skolotājas stāstīja, ka septītā, astotā, devītā klase braukāja uz Raunu divas dienas vai vienu dienu nedēļā, arī piektā un sestā klase braukāja. Tā braukāja divus gadus, bet tas nestrādāja, jo bērni neiejutās kolektīvā ne te, ne tur.
Arī ceļš no Drustiem līdz Vidzemes šosejai, kur var nokļūt tālāk uz Raunu un arī Rīgu, noasfaltēts tikai pirms diviem gadiem. Skolotājas to sauc par vienu no apstākļiem, kāpēc viņu pagasts kļuvis iedzīvotājiem nepievilcīgs, stagnē ekonomika un arī bērnu dzimst arvien mazāk. Nav, kas iebilst arī pret skolas slēgšanu.
"Tādi lieli protesti un klaigāšana nebija. Lauku skolas ir nogurušas un mākslīgi vājinātas ar šo slēgšanas tēmu. Cik var mocīt! Gadu no gada. Beidzas gads, un tu 100% nezini, vai septembrī skola tiešām atvērsies. Visu laiku ir tā neziņa," stāstīja viena no skolotājām.
Ko viņas pašas darīs tālāk?
"Laukos darbs ir vienmēr. Es braukšu mācīt turpat, kur braucu, uz Raunu," atzina otra skolotāja.
"Bet es domāju, ka izglītības sistēmā vairs nestrādāšu. Lai to kāds sakārto!" sacīja cita.
Drustēnieši šobrīd ir pieņēmuši realitāti, ka skola dzīvo savas pēdējās dienas.
Par balto ēku, kam pagājušogad svinēja 85. jubileju, dzimstot vīzija, ka pagastā ar 700 iedzīvotajiem tā varētu kļūt par kopienas centru, kurp pārcelsies bibliotēka, muzejs un arī pagasta pārvalde.
KONTEKSTS:
Smiltenes novads publiskajai apspriešanai nodevis novada izglītības attīstības stratēģijas projektu, kurā novads vērtē skolu slēgšanu Launkalnē, Trapenē, Bilskā, Drustos un Variņos. Variņu skolēnus no 2024. gada plāno vest 9 km uz Palsmani, ceļu sola asfaltēt. Bet vietējie iedzīvotāji savākuši 393 parakstus pret skolas slēgšanu.
Premjers iepriekš ne reizi vien ir uzsvēris, ka valsts nespēs atļauties turpmāk celt pedagogu algas bez skolu tīkla reformas. Tiesa, pēc "Apvienotā saraksta" iebildēm valdošā koalīcija vienojusies no nākamā gada budžeta likumprojektu paketes izņemt Izglītības likuma grozījumus, kas būtu kalpojuši kā sākums skolu tīkla reformai. "Apvienotā saraksta" pārstāvju ieskatā šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu, politiķi iebilda pret ieceri pārskatīt skolu kritērijus, piemēram, par minimālo bērnu skaitu klasē.
Tagad Izglītības ministrija un pašvaldības mēģina vienoties par jauniem kritērijiem, piemēram, par ceļā līdz skolai pavadīto laiku.
