Briškens uzskata, ka trīs minētie politiskie spēki varētu būt jaunās valdības kodols, jo šīm partijām esot kopīgs redzējums par valdības darbu. Tas atklājies līdzšinējās sarunās, vasarā strādājot pie valdības prioritātēm.
Tāpat politiķis atzina, ka ar papildu spēkiem iespējamā koalīcija varētu būt arī plašāka. Viņš atgādināja, ka uz sarunām par izmaiņām koalīcijā šovasar tika aicinātas arī līdzšinējās valdošās koalīcijas partijas – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība –, taču no šiem politiskajiem spēkiem pagaidām neesot sadzirdēta vēlme iesaistīties plašākā sadarbībā.
Briškens atklāja, ka JV, ZZS un "Progresīvie" vasaras darba rezultātā nodefinējuši piecas galvenās prioritātes valsts attīstībai, piemēram, veselības aprūpi un aizsardzību. Tāpat "Progresīvajiem" iezīmējušies 20 konkrēti darbi tādās jomās kā sociālā un tiesību politika.
"Progresīvo" līderis uzskata, ka iespējamās jaunās valdības pirmie darbi būtu saistīti ar valsts 2024. gada budžeta izstrādi un dzīves dārdzības mazināšanu neaizsargātākajām sabiedrības grupām.
Vaicāts par iespējamo atbildības jomu sadalījumu starp trim politiskajiem spēkiem potenciālajā valdībā, Briškens uzsvēra, ka tas esot sekundārs jautājums, norādot, ka vispirms nepieciešams vienoties par darāmajiem darbiem un valdības prioritātēm. Viņš atklāja, ka nav tādas jomas, par kuru "Progresīvie" nebūtu gatavi uzņemties atbildību.
Tāpat Briškens atzina, ka "Progresīvajiem" dažos jautājumos ar ZZS ir citāds redzējums, taču darbs šovasar pierādījis, ka politiskie spēki var sadarboties.
KONTEKSTS:
Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):
- “Jaunā Vienotība” – 26
- ZZS – 16
- “Apvienotais saraksts” – 15
- Nacionālā apvienība – 13
- “Progresīvie” – 10
- “Stabilitātei!” – 10
- “Latvija pirmajā vietā” – 8
- Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2
Krišjānis Kariņš savu otro valdību trīs politisko spēku sastāvā – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" uzstāja uz līdzšinējās valdības saglabāšanu, un Kariņš paziņoja par lēmumu veidot jaunu koalīciju, vienlaikus neatkāpjoties no amata.
