Ainārs Dimants dzimis 1966. gada 6. maijā Aucē, bet bērnību pavadījis Kurzemē. Viņš mācījies Popervāles pamatskolā (toreiz Talsu rajonā), pēc tam Valdemārpils vidusskolā.
Vēsturisku notikumu aculiecinieks un līdzdalībnieks
Dimants studējis žurnālistiku Latvijas Universitātē, ko absolvēja 1987. gadā.
"Saviem kursabiedriem jau studiju laikā teicu – mums jāsaprot, ka no mums būs atkarīgs, kāda būs Latvijas žurnālistika," savulaik sarunā ar laikrakstu "Latvijas Avīze" stāstīja Dimants.
1987. gadā viņš devās studēt uz Maskavu, kur mācījās M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātē.
Maskavā viņš citiem studentiem rīkojis latviešu kultūras dienas, rādot Jura Podnieka filmu "Vai viegli būt jaunam?" un organizējot filozofa Viļņa Zariņa priekšlasījumu.
Kopā ar psiholoģijas studentu Pēteri Viņķeli, ar kuru bija iepazinies akadēmiskajā vienībā "Austrums", Dimants Maskavā nodibināja Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu.
1990. gadā Dimants sāka strādāt par laikraksta "Diena" korespondentu Maskavā un piedzīvojis spilgtus vēsturiskos notikumus, kas saistās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu.
"1991. gada 23. augustā redzēju, kā Latvijas pārstāvniecības pagalmā no automašīnas izkāpj Latvijas politiķi, kuri atgriezās no tikšanās ar Borisu Jeļcinu. Anatolijam Gorbunovam rokā bija mapīte, kurā atradās Jeļcina dekrēts par Latvijas neatkarības atzīšanu no Krievijas Federācijas puses.
Tā bija sestdiena, vēstniecības sekretārei brīvdiena, tāpēc dekrēta tekstu, ko Ilmārs Bišers pārtulkoja latviski, ar rakstāmmašīnu pārrakstīju es, un tad pa faksu to sūtījām uz Latvijas vēstniecību Vašingtonā un citur," sarunā ar "Latvijas Avīzi" atcerējās Dimants.
Dimants bijis Latvijas Tautas frontes 1. un 2. kongresa delegāts.
Palīdzēja attīstīt Latvijas žurnālistiku gan teorijā, gan praksē
Dimanta darba pieredze bijusi daudzveidīga – 90. gadu sākumā viņš bija laikraksta "Diena" korespondents Maskavā, pēc tam strādājis par "Dienas" komentētāju.
Vēlāk bijis gan LTV raidījuma "Globuss" vadītājs, "Lauku Avīzes" galvenā redaktora vietnieks, pēc tam arī laikraksta "Fokuss" galvenais redaktors, kā arī žurnāla "Akadēmiskā Dzīve" galvenais redaktors.
Berlīnes Brīvajā universitātē Dimants ieguvis Dr. phil. grādu komunikācijas un politikas zinātnēs.
Ainārs Dimants bijis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs, Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs, profesors Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība", vairāku zinātnisku publikāciju autors.
2022. gadā nāca klajā Dimanta sagatavotā monogrāfija "Latvijas prese 200 gados: no "Latviešu Avīzēm" līdz digitālo mediju laikmetam", kas piedāvā visaptverošu ieskatu Latvijas preses vēsturē.
"Šī grāmata piedāvā panorāmisku skatījumu uz Latvijas mediju sistēmas attīstību kopš pirmo preses izdevumu iznākšanas latviešu valodā pirms 200 gadiem.
Rakstot par mūsdienām, Dimants nevairās no subjektivitātes, jo bijis ne tikai šī laikmeta liecinieks, bet arī aktīvi līdzdarbojies mediju sistēmas attīstīšanā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas," Dimanta sarakstīto grāmatu vērtēja komunikācijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Ainārs nebija remdens cilvēks. Nedz intelektuāli, nedz morāli. Aināra azartiskums izpaudās arī dziedāšanā. Nekad neaizmirsīšu, kā viņš Stokholmā pievakarē vareni dziedāja Zilo lakatiņu starptautiskas konferences noslēgumā. Lai Debesu valstība!https://t.co/zL9xqhGdNn
— Mārtiņš Kaprāns (@Mkaprans) March 14, 2024
Liels sapņotājs, kurš spēja panākt neiespējamo
Dimants bija viens no Eiropas Kustības Latvijā dibinātājiem. Bijis arī "Kustības Par!" dibinātājbiedrs.
LSM.lv redakcija izsaka līdzjūtību Aināra Dimanta ģimenei un kolēģiem. Dimantam savulaik bijusi nozīmīga loma sabiedrisko mediju vienotās interneta platformas izveidē.
"Viņš likās liels sapņotājs, jo vēl pirms lēmuma par sabiedrisko mediju apvienošanu ticēja, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var kopā ko labu radīt. Aināru satiekot, es vienmēr viņam pieminēju šo lēmumu, tad abi gardi nosmējāmies, ka neticamais ir izdevies," pauž LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava.
Atvadīšanās no Aināra Dimanta notiks sestdien, 23. martā, Valdemārpils kapličā.
