Nesen veiktais pētījums "Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?", kas notika no 2018. līdz 2023. gadam, ekspertiem vērojot, analizējot un novērtējot 633 mācību stundas visās klašu grupās un visos priekšmetos, secināts, ka jaunā izglītības pieeja skolās ienāk, bet var vēlēties, lai tas notiktu ātrāk un plašāk, atzina Namsone.
Šobrīd izglītības reformas mērķis ir panākt, lai skolēni mācītos domāt, lietot tehnoloģijas, sadarboties, un pieeja izglītībai mainās, bet, ņemot vērā pedagogu deficītu, atšķiras arī skolotāju pieejas, un "unificētie risinājumi nevar strādāt", atzina Namsone.
Viņa arī norādīja, ka, lai sagaidītu no Latvijas izglītības sistēmas augstus sasniegumus, ir arī jādod attiecīgais atbalsts skolotājiem, kāds tas ir, piemēram, Somijā vai Singapūrā, kur skolotāju pilnveidei paredzētas 100 stundas gadā, bet Latvijā – 12.
Tāpat Singapūras atbalsts sistēma paredz, ka skolā, piemēram, strādā vadošais matemātiķis, kurš strādā ar citiem matemātikas skolotājiem un palīdz viņiem, katram skolotājam atbilstoši viņa kvalifikācijai ir pieejamas profesionālās izaugsmes aktivitātes, skola veidojas kā mācīšanas kopiena, kur vadība seko līdzi, kas notiek, stāstīja Namsone.
Bet Latvijā ir "milzīga atšķirības starp skolām", skolotāju deficīta problēma ieilgusi, "politiķi negrib šo problēmu ņemt, direktori ir izmisuši", šo problēmu ir sarežģīti atrisināt, un tai neķeras klāt, bet, "to nerisinot, nekādā veidā nevarēs no pašreizējā stāvokļa izkulties", skaidroja Namsone.
Viņa arī uzsvēra, ka ir jāpanāk, lai Latvijā būtu vairāk profesionāļu, kuri var strādāt ar citiem skolotajiem; šobrīd Latvijā ir niecīgs skaits šo ekspertu, kas var ieraudzīt problēmu un atrast risinājumu.
Cik gados šo cilvēku skaitu var palielināt un radīt labāku atbalsta sistēmu skolotājiem, pateikt grūti, bet, to nerisinot, var teikt, ka sliktāk būt nevar, bet šajā gadījumā baidos, ka var", atzina Namsone.
KONTEKSTS:
Nesakārtots darba grafiks, nepietiekams atalgojums, mācību materiālu trūkums – daļa iemeslu pārtraukt darbu skolā. Daļa skolotāju arodu pamet neilgi pēc stāšanās amatā. Izpaliekot paaudžu nomaiņai skolotāju vidē, aktuāls ir pedagogu trūkums. Cik daudz skolotāju Latvijā trūkst, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neapkopo, jo šie dati esot pārāk mainīgi. Mazināt vakanču skaitu un nodrošināt pedagogiem pilnas slodzes darbu, līdz ar to ceļot arī algas un profesijas prestižu, ministrija cer, sakārtojot skolu tīklu.
Bet dati liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā būs jānomaina katrs otrais skolotājs.
