Saeimas Mediju politikas apakškomisijas bažas paustas par daudziem jautājumiem – gan par sabiedrisko mediju apvienošanu, gan par plānu atteikties no satura krievu valodā.
"Vai šāda SEPL padome ir rīcībspējīga?" vaicāja Saeimas deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Latvijas Radio norādīja, ka Sanita Upleja-Jegermane padomē bija radio kuratore un viņas aiziešana būs zaudējums.
Deputāts Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka neviens cilvēks nav neaizvietojams, taču SEPLP ir nozīmīgu procesu priekšvakarā. Viņš piedāvāja izrunāt variantus, kā Upleja-Jegermane darbu varētu turpināt.
"Es to netieši mudināju, jo mēs redzam, ka profesionāls cilvēks pašreiz aiziet no šīs ļoti nozīmīgās sfēras. Viņa argumentus minēja, man liekas, ka ar SEPLP cilvēkiem jāsēžas pie galda un jāizrunā," sacīja Brigmanis.
Tomēr Sanita Upleja-Jegermane neredz šādu iespējamību. Viņai padomē bijis atšķirīgs viedoklis, un sadarbību ar pārējiem SEPLP locekļiem tagad esot grūti iedomāties. Taču neesot steiga, lai amatu pamestu.
"Ja tas ir iespējams – Saeimai noteikt datumu, ka es strādāju ilgāk –, es to noteikti darīšu. Man nav citu plānu, es negāju no darba prom, jo esmu atradusi citu darbu," sacīja Upleja-Jegermane.
Viņa arī norādīja, ka, visticamāk, piekristu strādāt līdz gada beigām, līdz sabiedrisko mediju apvienošanai, ja to lūgtu prezidents vai prasītu Saeima.
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītājs Atis Švinka ("Progresīvie") par kolēģu šaubām, vai padome tagad spēs novadīt mediju apvienošanu, vai izdosies īstenot plānu par atteikšanos no satura krievu valodā, atbildēja lakoniski: "Tāpēc ir mediju politikas apakškomisija. Saeima ļoti rūpīgi sekos līdzi. Saeimai nav jautājumu, vai varēs, kā varēs. Šeit ir SEPLP uzdots uzdevums. Ir jāvar, procesi ir uzsākti."
Attiecībā uz turpmākajiem soļiem par SEPLP locekļa amatu, Švinka skaidroja – Upleju-Jegermani izvirzīja prezidents, par atbrīvošanu no amata balsos Saeima, un prezidents būs tas, kurš virzīs nākamo kandidātu.
