Krāslavas kultūras nama zāle divas reizes mēnesī pārtop par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieņemšanas punktu. Klientus apkalpo divas darbinieces no Daugavpils filiāles.
Cilvēki nāk un nāk, taču, tā kā viss notiek pēc iepriekšēja pieraksta, lielas drūzmēšanās nav. Vienā izbraukuma reizē tiek apkalpoti 35 līdz 40 klienti.
PMLP Krāslavas nodaļa darbu pārtrauca 2022.gada aprīlī, bet pēc nepilna pusgada sadarbībā ar pašvaldību tika rasta iespēja personu apliecinošu dokumentu noformēšanu un izsniegšanu atsākt. Tas panākts, pateicoties Krāslavas novada domes iesaistei.
"Mēs nodrošinām gan telpas, gan mūsu darbinieks ir tas, kurš pieņem iedzīvotāju zvanus, reģistrē iedzīvotājus un pēc tam šo informāciju nodod PMLP," pastāstīja stāsta pašvaldības izpilddirektors Viktors Aišpurs.
Uzrunātie iedzīvotāji ir pateicīgi, ka pasi un eID karti var saņemt Krāslavā. Taču daudziem no viņiem tāpat nepieciešams ziedot teju visu dienu, lai atjaunotu personu apliecinošo dokumentu.
Žanna dzīvo piecu kilometru attālumā no pilsētas, taču sabiedriskais transports kursē reti. "Mani pierakstīja uz šodienu, uz pulksten 13.10, bet autobuss no mana ciema brauc 13.15, tāpēc man nācās iet kājām šādā aukstumā. Domāju tur arī palikšu, tāds vējš! Labi, ka kāds mani pa ceļam paveda. Domāju: vai nu veselība vai pase."
Žannai dokuments derīgs vēl līdz martam, tomēr viņa vēlējusies to atjaunot laikus, jo baidījusies, ka pirms valsts nodevas palielināšanas februārī rindas varētu krietni pieaugt. Tiesa, ka nodevas pieaugums būs mazāks nekā sākotnēji iecerēts – kāpums būs par 4 eiro, tātad par jaunu pasi būs jāmaksā 34 eiro.
Turpat dokumentu saņemšanu gaidīja arī Valērijs. Viņam pase jāmaina vien augustā, bet atvedis māsu Ilonu un, tā kā mērots tāls ceļš, pie reizes nomainījis arī pats.
"Mēs esam no Šķaunes pagasta, tas ir 100 kilometri. Mums laikam Ludza tuvāk. [Krāslavā] darīšanas pa darbam bija," pastāstīja Ilona.
Gan Valērijs, gan Ilona izvēlējušies ņemt abus dokumentus – gan pasi, gan eID karti. "Mēs jau tā pieraduši. Pie mums katru dienu pārbauda, jo pierobeža, ID karte vajadzīga. Pasīti ieliec, somu pamaini, a pasīte paliek. Apstādina, un dokumentu nav. Bet ID karte – naudas maks vienmēr līdzi."
Pensionārs Viktors no Ūdrīšu pagasta netālu no Krāslavas pats ar mašīnu vairs nebrauc, tāpēc viņu atvedis kaimiņš Jānis. Viktoram eID karte līdz šim nav bijusi, savukārt Jānim šī būs jau trešā ID karte. "Viss labi, ātri, fiksi. Nav nekādu problēmu. (..) Vajadzēs, nevajadzēs, kas to lai zina. Varbūt noderēs."
Šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir 29 reģionālās nodaļas visā Latvijā, savukārt vēl četrās vietās – Krāslavā, Līvānos, Siguldā un Smiltenē – sadarbībā ar pašvaldībām tiek veikta izbraukuma apkalpošana.
PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe apstiprināja, ka pagaidām rindas neesot garas: "Šobrīd ir tā, ka visās mūsu nodaļās pakalpojumu var saņemt ātri un ērti, bez ilgas gaidīšanas. Ir sarukusi iedzīvotāju interese par dokumentu noformēšanu, līdz ar to arī šajās vietās, kur mēs braucam izbraukuma tipa, arī pakalpojumu var saņemt ļoti ātri un ērti."
Jāatgādina, ka šobrīd turpinās pakāpeniska pāreja no pases kā obligāta personu apliecinoša dokumenta uz eID karti kā obligātu dokumentu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuriem beigsies pases derīguma termiņš, turpmāk kā pamata dokuments būs eID karte. Savukārt pasi var noformēt, ja ir tāda vēlme vai ja nepieciešams ceļot uz ārpus Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm.
Pēc PMLP informācijas, Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 466 tūkstoši iedzīvotāju, kuriem pagaidām pase ir vienīgais personu apliecinošais dokuments.
