Iespējams, apzināta izvēle
Viņš arī pieļāva, ka Latvijas robežpunkts izvēlēts tieši tāpēc, ka tas ir viens no mazākajiem vai arī mazākais robežas pārejas punkts no Eiropas Savienības uz Krieviju.
"Tāpēc ļoti iespējams, ka tas ir izvēlēts kā hronisks veids, kā sašaurināt [ukraiņu] iespējas iekļūt Krievijā. Protams, Latvija tradicionāli ir bijusi valsts ar vienu no stingrākajiem atbalstiem Ukrainai, tāpēc domāju, ka izvēle ir bijusi diezgan loģiska," atzina pētnieks.
Savukārt Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe pastāstīja, ka Krievija ukraiņiem vairāk ir kā tranzītvalsts – lielākoties ukraiņi Krieviju izmanto kā tiltu, lai tiktu uz mājām vai meklētu savus radiniekus. Visbiežāk tie esot ukraiņi, kas caur Krieviju ieceļo Ukrainas okupētajās teritorijās.
"Lielākās bažas ir nevis par to, ka šis viens kontrolpunkts ielaidīs Eiropā, bet tieši otrādi – ukraiņi, kas ir no okupētājām teritorijām, Eiropā atpakaļ varēs iebraukt tikai un vienīgi caur "Vientuļiem".
Nedomāju, ka Krievijas puse ļoti vienkārši laidīs ukraiņus cauri, viņus tāpat uz robežas pratinās, domāju, ka tā rinda būs ļoti lēna," vērtēja Grūbe.
30 robežpunktu vietā tikai viens
Krievijai Eiropā ir sauszemes robeža ar Latviju, Igauniju, Somiju, Norvēģiju, kā arī Lietuvu Karaļaučos.
No Latvijas iebraukt Krievijā līdz šim varēja, izmantojot septiņus robežkontroles punktus.
Pa sauszemi Krievijā no Igaunijas varēja ieceļot pa septiņiem, bet no Somijas – vairāk nekā desmit sauszemes robežšķērsošanas punktiem. Norvēģijā ir tikai viens šāds robežpunkts.
Vientuļu robežšķērsošanas punkts Latvijā ir mazākais, un pamatā satiksme starp abām valstīm intensīvāk notikusi caur citiem punktiem, piemēram, Terehovu, Grebņevu vai Zilupi.
Šāds Krievijas lēmums nozīmē, ka teju 30 robežšķērsošanas punktu vietā, kas līdz šim bija pieejami uz ES ārējās robežas iekļūšanai Krievijā, paliks tikai viens, turklāt mazākais.
"Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ir publiski paudis, ka Krievija turpina savu taktiku, cenšoties šķelt Eiropas Savienības dalībvalstis, kam ir robeža ar Krieviju. Viņš arī norādīja, ka "šāda rīcība lemta neveiksmei", un ir uzsvēris, ka Latvija tieši saskaņos vienotu nostāju ar ES un NATO partneriem un attiecīgi rīkosies," norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
KONTEKSTS:
No 16. oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas–Krievijas robežas – Vientuļos.
