Kāpēc doties uz Krieviju? Pārsvarā, lai atgrieztos dzimtajās vietās Ukrainā, tā stāstīja pie robežpunkta "Vientuļi" sastaptie ukraiņi.
"Braucam mājās uz laiku, tāpēc ka esam no Kahovkas, tur uzspridzināja dambi. Mums tur daudz radinieku palika, vajag viņus atvest uz šejieni ar mikroautobusu, evakuēt no turienes," teica ukrainis Viktors.
Kāda sieviete vēlas nokļūt atpakaļ Mariopolē, no kuras izbēgusi, izejot cauri frontes līnijai. Atpakaļ izpostītajā pilsētā viņa vēlas nokļūt, lai kārtotu dokumentus. Vēl kāds pāris stāstīja, ka dodas pakaļ bērniem, kuri palikuši Krievijā.
Brīvprātīgā, kas šajās dienās saimnieko palīdzības punktā, stāstīja, ka vakarnakt palīdzējusi 80 gadus vecai sievietei, kas dodas atpakaļ uz Ukrainu pēc vairākiem Polijā pavadītiem mēnešiem.
"Es viņu izguldināju šeit, pabaroju. Cilvēki ir izbadējušies. Divas dienas, bet te vienkārši nav nekā. Ir vasara, nav ūdens. Rīt šeit tiks atvestas papildu tualetes," sacīja brīvprātīgā Diāna Kiseļova no biedrības "Tavi draugi".
Biedrība "Tavi draugi" sagādājusi treileri, uz maiņām strādā brīvprātīgie. Taču līdz šim rindā gaidošie, meklējot ūdeni, gājuši pie pierobežā dzīvojošajiem uz mājām.
Tā stāstīja Valsts robežsardzes pārstāvis, apgalvojot, ka problēma samilzusi apmēram maija beigās, tāpēc griezušies pie biedrības.
"Krievijas Federācijai robežpārbaudes notiek diezgan lēni. Cilvēki stāv rindā, bieži vien tās ir divas diennaktis. Viņiem trūkst ūdens, ne tikai Ukrainas pilsoņiem," atzina Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka amata pienākumu izpildītājs Aleksandrs Šalajevs.
Bez ukraiņiem rindā uz Krieviju stāv arī moldāvi. Brīvprātīgā uzsvēra, ka palīdzības punkts paredzēts ukraiņiem, bet, ja moldāvi lūdz, piemēram, siltu kafiju, viņiem tā netiek atteikta apmaiņā pret ziedojumu. Kurš ir moldāvs un kurš ukrainis, to pārbauda, palūdzot uzrādīt pasi. Moldāvi par rindu uz robežas nav apmierināti.
"Mēs šeit stāvam diennakti un nezinām, cik ilgi vēl stāvēsim. Visi saka, ka Krievijas Federācijas puses vaina, jo viņi cilvēkus ar Ukrainas pasēm papildus pārbauda. Bet mēs šeit tādēļ ciešam bez ūdens, bez normāliem sanitārajiem apstākļiem," teica moldāvs Dmitrijs.
Moldāvi apgalvoja, ka uz Krieviju kopumā ceļo retāk nekā pirms kara, tur strādāt kļuvis mazāk izdevīgi.
To, ka Latvijas ārējā robeža kļuvusi par daudz lielāku tranzītpunktu, jūt arī pierobežā dzīvojošie. Vairākus mēnešus te dzīvoja ukraiņi, kas nesen devušies atpakaļ uz Ukrainu.
"Daudzi nemaz nevar te iedzīvoties. Viņi ar salauztu sirdi gaida brīdi, kad viss beigsies, bet nekas nebeidzas. Cik ilgi gaidīsi? Ja viņi nevar atgriezties uz savu apgabalu, tad mēģina uz citām pilsētām, pie radiniekiem. Vienkārši jaunu dzīvi sākt," piebilda brīvprātīgā Jolanta Sauleviča-Logina.
Vietējā brīvprātīgā, kas līdz aprīlim strādāja par bēgļu koordinatori, vērtēja, ka palīdzības punkts šeit bija ļoti nepieciešams pagājušā rudenī, bet tad to neizdevās izveidot.
