Par izglītības jomu atbildīgā Saeimas komisija pievērsās grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, kas neliegs ģimnāzijām sarīkot iestājpārbaudījumus topošajiem 10. klašu ģimnāzistiem. Deputāti, iepriekš neiedziļinoties, nobalsoja tā, ka tas faktiski ir aizliegts. Tā bija kļūda, ko steidzamības kārtā plānots izlabot.
Jāatgādina par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri no nākamā mācību gada veidot vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan Valsts ģimnāzijās. Ministrija skaidroja, ka vēsturiski līdz šim 9. klases noslēgumā centralizēts valsts eksāmens bija tikai mazākumtautību skolēniem latviešu valodā. Šajā gadā centralizēts pārbaudījums būs arī matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Tāpēc šie pārbaudījumi varētu pārklāties ar iestājpārbaudījumiem ģimnāzijā, kas neesot nepareizi.
Ministrija tātad piedāvā vienotu pieeju izglītojamo uzņemšanai, un pamatizglītības sertifikātā uzrādītais vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpotu kā konkursa atlases kritērijs. Šādu kārtību piedāvāts ieviest no nākamajā mācību gada, un šādā scenārijā šovasar līdztekus valsts eksāmeniem saglabās arī ģimnāziju iestājpārbaudījumus.
Nozares ministrija abos pārbaudījumos gūtos datus salīdzinās un vēlāk attiecīgi lems, vai iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās turpmāk būt.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko gan uzsvēra, ka abu pārbaudījumu sistēmas uzturēšana prasa pārāk daudz resursu: "Manuprāt, jāsagaida eksāmenu rezultāti, lai pieņemtu saprātīgu lēmumu. Jāsaprot, ka
divu sistēmu uzturēšana, kas dublē rezultātus, ir cilvēku resursu ļoti patērējoša. Tieši pedagogu resursu patērējoša."
Centralizētie valsts pārbaudījumi matemātikā un citos mācību priekšmetos un iestājpārbaudījumi ģimnāzijās ir divas dažādas lietas, savukārt argumentēja Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns, kurš ir arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.
Viņš arī rosināja no likumprojekta izslēgt panta daļu, kas paredz, ka pašvaldība ar vairākām vispārējās izglītības iestādēm ir tiesīga tajās organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus. Tas būtu nepareizi, jo prasības valsts pārbaudījumā un ģimnāzijās būtiski atšķiras.
"Valsts ģimnāziju direktori ir arī ļoti jaudīgi nacionāla līmeņa metodiķi, tajā skaitā centralizētā matemātikas eksāmena autori. Ir ļoti skaidri pausts viņu atzinums, ka šis pārbaudījums, beidzot 9. klasi, galīgi nav tas pats, kas iestājpārbaudījums Valsts ģimnāzijā. Līdz ar to visiem 9. klases beidzējiem apgūts standarts ir viena lieta, un specifiski mērķēti iestājpārbaudījumi dažādos paaugstinātos līmeņos ar citiem uzdevumiem, to īpatsvaru un skalām ir cita lieta. Tos mēs nekad nesavienosim. Kāds tad būtu zaudētājs," skaidroja Kalvāns.
Komisijas deputāti vienbalsīgi vienojās par alternatīvu soli – no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēgt sadaļu par iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās, tā vietā uzdodot IZM līdz nākamai nedēļai iesniegt komisijai alternatīvu likumprojektu par centralizētajiem eksāmeniem un iestājpārbaudījumiem. Tas tātad ļaus šī mācību gada noslēgumā saglabāt iestājpārbaudījumu līdzšinējo praksi.
"Šodien mēs lūdzām Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot alternatīvu likumprojektu un iesniegt to līdz nākamajai pirmdienai, 17. aprīlim, Izglītības komisijai, un to mēs tad skatīsim Saeimas sēdē, steidzamības kārtā. Tad izskatīsim to komisijā 19. aprīlī. Kāpēc alternatīvais likumprojekts? Tāpēc, ka mēs no šī likumprojekta izņemam tos jautājumus, kas ir saistīti ar speciālo izglītību un ar internātskolām. To steidzamības kārtā mēs nevaram skatīt, jo tur arī ir dažādas nianses. Tas, kas ir obligāti jāsakārto šobrīd, tas ir jautājums par pamatizglītības dokumentiem un sertifikātiem. Un par iestājpārbaudījumiem vidējās izglītības iestādēm, lai šogad viņi varētu notikt," skaidroja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts").
Komisija šo likumprojektu varētu izskatīt steidzamības kārtā 19. aprīlī, bet Saeimā abos lasījumos pieņemt 20. aprīlī vai arī nedēļu vēlāk.
Savukārt par skolēnu uzņemšanas noteikumu izmaiņām turpmākajiem gadiem paredzēts lemt, izvērtējot datus šī mācību gada beigās.
Līdz ar centralizēto eksāmenu ieviešanu arī pamatskolas beigās bija iecere atteikties no iestājpārbaudes darbu rīkošanas tajos mācību priekšmetos, kuros skolēns jau nokārtojis valsts eksāmenu, un tāda ir arī matemātika. Šo ieceri gan plaši kritizēja skolās un sabiedrībā.
KONTEKSTS:
Vēl 2018. gadā Vispārējās izglītības likumā iekļautā norma paredz, ka priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni, skolas nevar rīkot savus iestājpārbaudījumus, taču līdz šim iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notika, jo tikai šogad pirmo reizi 9. klašu beidzējiem būs jākārto centralizētie eksāmeni.
Izglītības ministrija piedāvāja likumā precizēt, ka prasība būs spēkā tikai no šī gada 1. septembra, kas ļautu vēl šogad vasarā skolām rīkot savus iestājpārbaudījumus. Taču Saeima piedāvātos grozījumus izslēdza no darba kārtības, kas nozīmē – spēkā paliek līdzšinēja likuma redakcija un iestājpārbaudījumus jau šovasar rīkot nevarēs. Vēlāk gan deputāti solīja ātri labot kļūdu ar aizliegumu vidusskolām rīkot iestājeksāmenus.
Iepriekš neapmierinātību ar iestājpārbaudījumu liegumu pauda vairums valsts ģimnāziju Rīgā, un arī reģionos ģimnāzijas vēlas saglabāt uzņemšanas kritērijus.
