Pagājušajā gadā Rīgas 12 kapitālsabiedrību apgrozījums bija gandrīz 950 miljoni eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2022. gadā. Iemesls – "Rīgas siltuma" un "Rīgas ūdens" tarifu pieaugums. Savukārt uzņēmumā "Getliņi Eko" palielinājās dabas resursu nodoklis.
Tā skaidroja RD, atzīstot, ka tas radīja grūtības uzņēmumiem sabalansēt peļņu. Pērn provizoriski tā palika 2022. gada līmenī.
Tai pašā laikā investīcijas pieaugušas par gandrīz 40 miljoniem eiro, sasniedzot vairāk nekā 160 miljonus eiro, no kuriem 90% veikuši trīs uzņēmumi –"Rīgas satiksme", "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltums".
"Kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai jāinvestē"
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange norādīja, ka kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai ir jāinvestē Rīgas kapitālsabiedrību aktīvos:
""Rīgas ūdens" ūdensvadu un kanalizācijas tīklu nomaiņa. Vēl nav sasniegts tas līmenis, kad "Rīgas ūdens" katru gadu atjaunotu tikpat daudz, cik tas būtu nepieciešams. Pie šī jautājuma "Rīgas ūdens" strādā ar regulatoru, lai panāktu to, ka tarifā var ielikt šīs potenciālās nākotnes investīcijas. "Rīgas satiksme" ir investējusi 85 miljonus savos sliežu tīklos. Tāpat ir iegādāti 35 elektroautobusi. Tas viss ir šajās investīcijās, un tas ir tādēļ, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus. "Rīgas siltums" ir mainījis savus siltumtīklus."
Kas notiek pārējos deviņos uzņēmumos?
RD prezentētie skaitļi kopumā liecina par attīstību, taču vienlaikus atklājas, ka ne visām kapitālsabiedrībām bija kāpums, secinājis Rīgas Stradiņa universitātes Starptautiskā biznesa un ekonomikas katedras lektors un Siguldas novada domes vadītājas vietnieks Kristaps Zaļais (NA/LRA/LZP):
"Tad tā situācija trīs [uzņēmumos] ir ļoti laba. Kas notiek pārējos deviņos? Vai izaugsme ir veidojama vai ir skatāma visā kontekstā? Kopējā bilance liecina par uzņēmumiem, kam iet ļoti labi, piemēram, šiem trim, kas nodrošina pamatu, un citām kapitālsabiedrībām, kurām tomēr ir kaut kādi mājasdarbi vai izaicinājumi, vai mērķi šajā gadā ir jāliek."
Savukārt Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs uzņēmumu darbu vērtēja kā stabilu un bez negatīviem pārsteigumiem.
Viņš norādīja, ka uzņēmumos korporatīvās pārvaldības prakse ir sakārtota, tāpēc, viņaprāt, ir loģiski, ka rezultāti uzlabojas.
Grafs piebilda, ka domei jāturpina izvirzīt ambiciozus izaugsmes mērķus. Lai tos finansētu, ir jāizmanto arī investoru finansējums biržā.
Rīdzinieki gan nav sākuši dzīvot labāk
Par labu pašreizējo virzību sauca Rīgas apkaimju aliansē, sakot, ka beidzot var novērot šī domes sasaukuma darbu. Taču organizācijas vadītājs Māris Jansons neuzskata, ka rīdzinieki sākuši dzīvot labāk:
"Tas, ka komunālā servisa uzņēmumi, kas pārsvarā ir Rīgas kapitālsabiedrības, no iedzīvotājiem iekasē vairāk naudas, vēl nenozīmē, ka iedzīvotāji sākuši dzīvot labāk. Es gribētu redzēt, ka tā peļņa tiek novirzīta, piemēram, servisu uzlabošanai.
Labākais piemērs – "Rīgas namu pārvaldniekam" ir peļņa, tajā pašā laikā Rīgā ir milzīga problēma ar māju renovācijas tempiem. Ja viņiem peļņu tagad novirzītu, lai aktīvāk strādātu, es domāju, ka tās būtu kādas pārdesmit mājas [kas jānosiltina] mazāk.
[Tās] būtu izceltas no tādas neatgriezeniskās spirāles, kad tās lēnām sabrūk."
Kā šī gada vienu no izaicinājumiem RD noteikusi uzņēmumu virzību uz kapitāla tirgu. Ekonomists Zaļais to vērtēja kā brīvāku un pieejamāku tirgu, kas Rīgas uzņēmumus var attīstīt.
