Pēc "Jaunās Vienotības" virzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas ar opozīcijā esošo "Progresīvo" un ZZS balsīm Latvijas politikā esot sācies "haoss un bardaks" – šādi "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības politiķi regulāri raksturo premjera Kariņa sāktās sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Arvien uzstājīgāk no koalīcijas lielākās frakcijas skaidru atbildi prasa skaitliski mazākais, taču pēdējos 12 gadus kopā strādājušais partneris – Nacionālā apvienība.
Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars sacīja: "Skatoties, kā šobrīd notikumi attīstās, es domāju, drīzāk ticami, ka tā būs trīs partiju koalīcija vai nu esošajā sastāvā, vai nu tajā sastāvā, kas ir balsojis par prezidentu. Un varbūt, protams, ir kaut kādi mēģinājumi un "Jaunā Vienotība" vēlētos šim jaunajam koalīcijas modelim piesaistīt vēl kādu, bet pagaidām neizskatās, ka tas būtu ļoti sekmīgi.
Mēs gaidām un prasām skaidrību, jo, mūsuprāt, tādi neskaidrības apstākļi ir ļoti neveselīgi sadarbībai.
Mums, valstij, ir priekšā lieli izaicinājumi: budžeta pieņemšana nevienkāršos apstākļos, joprojām darba kārtībā ir nodokļu reformas, kas prasa ļoti lielu partneru uzticēšanos un spēju sadarboties. (..) Protams, visi var izlikties, sakot, ka darbs ir normāls un valdība ir stabila, bet tieši šie "Jaunās Vienotības" neizlēmības un intrigu apstākļi neļauj virzīties valdības darbam normālās sliedēs," komentēja Dzintars.
Nacionālā apvienība kritizē Kariņa piedāvājumu strādāt kopā ar "Progresīvajiem", kas ir viņu ideoloģiskais pretpols vairākos jautājumos. Tāpat gan "nacionāļi", gan "Apvienotais saraksts" arī pārmet "Jaunajai Vienotībai" pašas principu nodošanu, jo smagos noziegumos apsūdzētā un ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga faktors nu vairs neesot šķērslis aicināt koalīcijā ZZS.
"Jaunā Vienotība" runājot par valdības paplašināšanu, nevis nomaiņu
"Jaunā vienotība" pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, ka gan apvienības, gan partijas valde, gan Saeimas frakcija vienbalsīgi atbalstot Kariņa uzsāktās sarunas par koalīcijas paplašināšanu. "Jaunā Vienotība" arī īpaši uzsvēra, ka nesadarbojas un nesadarbosies ar smagos noziegumos apsūdzētām personām un stingri iestājas pret korupciju un valsts izzagšanu. No turpmākajiem Kariņa līdzgaitnieku skaidrojumiem izriet, ka praksē tas nozīmētu Lemberga nepiedalīšanos koalīcijas sanāksmēs. "Apvienotā saraksta" politiķi, kuri agrāk darbojās ZZS, kuluāros par to vien smīkņā.
Tomēr savas frakcijas paustajam viedoklim piekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"), kurš 2010. gadā slēgtā Saeimas balsojumā netika apstiprināts par Augstākās tiesas tiesnesi – šis iznākums toreiz tika skaidrots arī ar Lemberga ietekmi uz ZZS frakciju.
"Ja jūs domājat, ka es šeit esmu ievēlēts, lai risinātu kaut kādas savas traumas, jums ir nepareizs priekšstats," apgalvoja Judins. "Un jautājums ir par to, kā labāk organizēt mūsu darbu, tieši kā Saeimai vajadzētu strādāt. Es saprotu, ka visu laiku runā par Lembergu, bet, piedodiet, kad mēs veidojam koalīciju, tas nenozīmē – o, mūsu vislabākie draugi un mēs gribam kopā iet krogā pasēdēt. Te ir pilnīgi cita situācija. Principā katra partija labprāt vadītu viena pati, un tie sabiedrotie koalīcijā – nu tā ir dāvana no vēlētājiem."
Judins uzsvēra to, ko apgalvo arī Kariņš', – ka runa neesot par jaunas valdības veidošanu, bet esošās koalīcijas paplašināšanu, jo ar 54 balsīm esot grūti vienmēr nodrošināt vairākumu visās Saeimas komisijās, līdz ar to sekmīgi virzīt likumprojektus.
"Jaunās Vienotības" koalīcijai ar "Progresīvajiem" un ZZS būtu vēl mazāk – 52 balsis. Gan "nacionāļi", gan "Apvienotais saraksts" apgalvo, ka dalību šādā koalīcijā viņi pat neapsver, un arī iespējas, ka kādi deputāti varētu atšķelties, noliedz.
Piemēram, "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Aiva Vīksna uzsvēra: "Tieši tā. "Apvienotais saraksts" ir kā monolīts, "Apvienotais saraksts" ir vienots – kā bija, tā arī šobrīd, un, ja vajadzēs, strādās arī opozīcijā. Bet es domāju, ka mēs esam nākuši, lai strādātu, nevis sēdētu, bet jebkurā gadījumā mēs esam vienoti." Uz jautājumu, vai tāds "Apvienotais saraksts" arī paliks, Vīksna divreiz – vispirms piesardzīgi, pēc tam jau pārliecinātāk – atkārtoja: "Es domāju, ka mēs paliksim vienoti."
ZZS dodas pretuzbrukumā
ZZS pārstāvji šonedēļ publiskajā retorikā devās pretuzbrukumā Lemberga skaļākajiem piesaucējiem – "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai.
"Apvienotā saraksta" prezidenta amata kandidātu Uldi Pīlēnu ZZS nosauca par "Andra Šķēles un Aināra Šlesera virzīto kandidātu", savukārt Nacionālās apvienības sakarā tika pieminēta tās valdes locekļa, Ogres mēra Egila Helmaņa viesošanās Klauģu muižā pie Eiropas Savienības sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera, vienlaikus – Latvijas pilsoņa un porcelāna kolekcionāra Pjotra Avena.
Vismaz šobrīd šo partiju attiecības liek apšaubīt to draudzīgu darbu vienā valdībā. Arī pieredzējušais ZZS politiķis, Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis sarunā ar "De facto" klāstīja, ka 52 vai 54 balsis – tur jau neesot liela starpība.
Viņš gan apgalvoja, ka no savas puses ZZS nekādas sarkanās līnijas nevelkot, bet svarīgākais esot, vai partijas var vienoties par būtiskiem darāmajiem darbiem.
Cik laika tas varētu prasīt? Arī ZZS negribētu gaidīt pārāk ilgi, sacīja Brigmanis: "Viens atskaites punkts ir nākošā gada budžets. Un tas ir jāsaprot, ka diezgan savlaicīgi pie tā jautājuma... ministrijas jau strādā. Nu, es domāju, ka uz to brīdi ir kaut kādai skaidrībai jābūt, kas būs, par kādām prioritātēm mēs iestāsimies nākošā gada budžetā un kāds ir šis redzējums. Un tad šie politiskie spēki strādā pie šī nākošā gada budžeta veidošanas. Vai nu esošie, vai arī kaut kādā citādā formātā."
"Progresīvo" dalība valdībā paliek atvērts jautājums
Uz oficiālo tikšanos ar "Jauno Vienotību" no opozīcijas partijām kā pirmie devās "Progresīvie", kas pēc sarunas atzina, ka abām partijām lielā mērā sakrīt viedokļi par darāmo. Tomēr skaidrību par valdības nākotni "Progresīvajiem" gribētos saņemt jau jūnijā.
Partija arī uzsvēra, ka tās dalība valdībā vēl ir atvērts jautājums, kamēr nav skaidras visu iespējamo partneru pozīcijas "Progresīvajiem" būtiskos jautājumos, piemēram, par Stambulas konvenciju.
Lai gan "Progresīvajiem" jau pērn rudenī bija pieredze ar ilgām, bet nesekmīgām sarunām par darbu valdībā, šoreiz viņi saskata nopietnu "Jaunās Vienotības" apņēmību, sacīja "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs: "Es uzskatu, ka tā ir patiesa vēlme, kura izriet no tā, ka esošās trīs koalīcijas partijas šobrīd ir, manuprāt, tik ļoti sastrīdējušās, ka gluži neizbēgami ir jāmeklē risinājumi, kas varbūt pārsniedz šo trīs spēku koalīciju. Es neuzskatu, ka tā ir ceremonialitāte, – ja tā būtu un ja mēs justu, ka tā ir, tad mēs uz šādām sarunām neierastos."
"Progresīvie" pēc sarunām arī iemeta tādu kā "Lemberga bumbu" "Jaunās Vienotības" laukuma pusē, sakot, ka iespējamie riski saistībā ar šo Ventspils domes deputātu premjeram būtu jāizrunā ar ZZS. Tikmēr Kariņš, kurš uzreiz pēc prezidenta ievēlēšanas ātri paziņoja par vajadzību paplašināt koalīciju, taču turpmākās sarunas acīmredzami palēnināja, nu apgalvoja, ka nevilcināsies: "Es domāju, ka visai sabiedrībai būtu labi, ja mēs ātrāk tiktu pie kādas skaidrības. Protams, sarunas noteiks faktisko gaitu, bet no manas puses nebūs nekādas vilcināšanās. Faktiski es drīzāk darīšu visu, lai process iet raitāk uz priekšu."
Kariņa piesardzība varētu būt saistīta arī ar valsts galvas amatā pēdējo mēnesi pavadošā prezidenta Egila Levita pozīciju, ka valdības krišanas gadījumā viņš nav gatavs nominēt premjeru, kas koalīcijā iesaistītu ZZS.
KONTEKSTS:
31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Viņš ievēlēts ar "Jaunās Vienotības" un divu opozīcijas partiju – Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – balsīm.
Šobrīd notiek sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, kā to vēlas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), taču abi koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – to neatbalsta.
