ĪSUMĀ:
- Pēc ECT sprieduma tiesas Latvijā vairākkārt atsakās atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu.
- Uzskatot šo tendenci par satraucošu, TM janvārī sasauca plašu darba grupu.
- Augstākās tiesas priekšsēdētāju satrauc TM apkārtraksts, kā ECT spriedums jāvērtē.
- TM: Šis nav pirmais gadījums, ka ministrija praktiķiem palīdz piemērot likumu normas.
- Prokuratūra un policija: Latvijas prakse naudas konfiscēšanā atbilst starptautiskajām tiesībām.
ECT spriedumā secināts – lai īpašumu varētu konfiscēt, būtu jāpierāda saikne starp konkrēto īpašumu un noziedzīgo nodarījumu. Tiesneši Latvijā sāka uz šo ECT spriedumu atsaukties un pieņēma vairākus izmeklētājiem nelabvēlīgus lēmumus, proti, atteica atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu.
Acīmredzami daudzus satrauca šī tendence, īpaši gadā, kad "Moneyval" eksperti atkal apmeklēs Latviju. Tieslietu ministrija (TM) janvārī sasauca plašu darba grupu. Tajā, atturoties vairākiem tiesnešiem, secināja, ka ECT spriedums par Bulgāriju nav tieši attiecināms uz Latviju. Ministrija aicināja izplatīt šo viedokli tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem.
"Redziet, to es negribētu komentēt, jo to varētu traktēt, ka es ietekmēju tiesnešus uz vienu vai otru pusi," Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atturas paust savu nostāju, vai Latvijā drīkstētu konfiscēt naudu, pirms ir pierādīts pats noziegums. Viņš atzīmēja, ka tiesnešiem jāzina, ka šāds ECT spriedums eksistē, bet tā piemērošana jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi.
Strupišu gan uztrauc tas, ka ministrija izdevusi apkārtrakstu, kā minētais ECT spriedums jāvērtē. Viņaprāt, tas nonāk pretrunā varas dalīšanas principam: "Tas nav normāli, ka tie, kas izstrādā likumus, arī izstrādā instrukcijas tiesnešiem, kā šos likumus piemērot."
TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe skaidroja, ka šis nav pirmais gadījums, kad ministrija praktiķiem palīdz piemērot likumu normas: "Tur ir saliktas daudzas lietas pa plauktiņiem, jo tā izpratne bija kaut kādā mirklī sašķobījusies. Mēs neuzskatām, ka tā ir kaut kāda iejaukšanās tiesu varā. Tas tā nav jāuztver. Pilnīgi noteikti ne."
Ministrijas pārstāve kā vienu no iemesliem, kāpēc ECT lēmusi par sliktu Bulgārijai, izcēla to, ka bulgāri visu pienākumu pierādīt naudas izcelsmi bija uzlikuši tās īpašniekiem. Latvijā tas tā nav.
"Kriminālprocesa likumā ir melns uz balta pateikts, ka no sākuma procesa virzītāja pamatpienākums ir savākt pierādījumu kopumu, vismaz to minimumu, kas liecina, ka mantai visdrīzāk ir noziedzīga izcelsme, nevis likumīga," stāstīja Aizupe.
Tad, kad mantai tiek uzlikts arests, persona, kura mantai tas uzlikts, tiek informēta un var sniegt visus pierādījumus, kas apliecina, ka manta ir likumīgi iegūta. "Un tā ir būtiska atšķirība no šī Bulgārijas regulējuma," uzsver Aizupe.
No advokātu vidus visai daudz dzird viedokli, ka šis ECT spriedums par Bulgāriju un arī citi Latvijā tomēr būtu vērā ņemami.
"Teikt, ka šis ir izolēts gadījums, kas uz Latviju neattiecas, nevar. Tā ir diezgan ilgstoša, vispārēja ECT prakse, kura ir jārespektē," pauda zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs, kurš pārstāvējis ne vienu vien klientu šādās lietās.
Advokāts uzskata, ka nedrīkst konfiscēt naudu tikai tāpēc, ka policijas, prokuratūras un tiesas ieskatā nav pietiekošu pierādījumu par tās legālo izcelsmi: "Īpašnieks dzīvo ne tāpēc, lai visu laiku glabātu naudas izcelsmes pierādījumus. Nereti šī ir diezgan veca nauda, kurai ir 20 gadi. Nedomāju, ka ikvienam būs viegli atrast 20 gadus vecu līgumu vai čeku."
Advokāts arī atzīmēja, ka jebkuru dokumentu par naudas izcelsmi tiesā var atzīt par nepietiekošu: "Es esmu redzējis šādus gadījumus, ka personai tās naudas kā dubļu un ir legāls bizness, bet saka viņam – jā, tev bizness, tev ienākumi ir, bet par šo naudu tu neesi pierādījis."
Prokurors Juris Juriss atzīmēja, ka bieži no Latvijas izmeklēt un pierādīt, piemēram, Krievijā notikušu noziegumu, ar ko saistīta nauda bankas kontā, nav iespējams, bet pašreizējos kara un sankciju apstākļos ir jārīkojas.
"Būtu ļoti naivi domāt, ka personas, kuras šobrīd ir ietvertas sankciju sarakstā, (..) tagad norādīs, ka viņas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, paziņos mūsu valstij, ka viņi ir korupciju veikuši Krievijā, viņus tur Krievijā sauks pie atbildības, un tad viņi nodos mums materiālus, lai mēs varētu konfiscēt līdzekļus. Tādus brīnumus mums nevajag sagaidīt, un mēs tos arī nesagaidīsim," sacīja Juriss.
Prokuratūrā uzskata, ka Latvijas prakse naudas konfiscēšanā atbilst starptautiskajām tiesībām. Līdzīgi domā arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš akcentē, ka ir jābūt mehānismam, kā izņemt no aprites starptautiskās organizētās noziedzības finanšu līdzekļus.
"Skaidrs, ka tā nauda tiek atmazgāta. Ja nebūs šo instrumentu, tad mēs vienkārši pasakām: " Padodamies mafijai." Un viss," saka policijas priekšnieks.
Finanšu ministrijas dati rāda, ka no visiem konfiscētajiem līdzekļiem, ieskaitot arī papildsodus krimināllietās, valsts ieņēmumi pēdējos gados tiek papildināti par aptuveni 40–60 miljoniem eiro ik gadu.
Cik zināms, Latvijas praksi noziedzīgas naudas konfiscēšanā vismaz tuvākajā laikā ECT nevērtēs, jo līdz tiesai šādi pieteikumi neesot nonākuši.
