Pērn Valsts meža dienests (VMD) fiksējis 120 vilku uzbrukumus, kuros cietuši 597 mājdzīvnieki. Plēsēji mājo 75% Latvijas teritorijas, un katru gadu tiek noteikts limits, cik tos drīkst nomedīt, jo pelēkais vilks ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga. Pagājušajā medību sezonā drīkstēja likvidēt 300 vilku. Patlaban noteiktais limits ir izsmelts, taču vilku uzbrukumi turpinās.
Gadījumos, kad tiek apdraudēta sabiedrības drošība, VMD piešķir speciālas atļaujas bīstama eksemplāra nomedīšanai. Piemēram, ierēdņi ļāvuši medīt vilku, kurš gaišā dienas laikā, cilvēka tuvumā uzbrucis sunim Vilces pagastā.
Asares pagastā fiksēti vairāki vilku uzbrukumi
Jēkabpils novada Asares ciemā iedzīvotāji noraizējušies par savu mājlopu dzīvību, jo pārdesmit metru attālumā no mājām siro vilki.
"Problēma jau ir tā, ka visās vietās, kur viņi ir viesojušies, tās nav mājas meža vidū. Viss ir apdzīvotā vietā," stāstīja "Lielāmuru" saimniece Gita Liepa.
Pēdējo gadu laikā jau vairākos aplokos saplosīti mājlopi – teļi, aitas un jēri, un bojā gājuši arī suņi.
"Tad, kad te noplosīja to aitiņu, jēriņi guļ blakus tai aitiņai un meklē pienu, un to redz mazbērni. Bet Valsts meža dienestā vienā seminārā dzirdēju – kas notiks, ja nošaus vilku māti un paliks vilcēni! Tur tās pretrunas ir. Vilkiem Latvijā ir jābūt, bet viņiem ir jādzīvo mežā, nevis jānāk šeit pie mums," uzskata Liepa.
Saimniecībā "Birzes" pagalmā uzstādītas videonovērošanas kameras, kas ne vienu reizi vien piefiksējušas vilkus – sirotājus; arī liktenīgajā pērnā gada 17. oktobra naktī, kad tie saplosījuši saimnieka Visvalda Dzenuškas uzticamo draugu – suni. Viņam vēl joprojām sāp sirds, ka suni nav naktī ielaidis kūtī, kā to regulāri darījis. Nekas neesot liecinājis par vilku tuvumu.
Apbedījis suni, Visvaldis pārlūkojis videokameru fiksēto un sapratis, ka ap māju klīduši pieci vilki. Divi no tiem iegājuši pagalmā un uzbrukuši sunim.
Patiesi sašutis ir arī "Rudzīšu" saimnieks Jānis Vuškāns. Viņš savu sunīti 11. janvārī izlaidis no mājas nokārtoties, un mīlule atpakaļ vairs neatgriezās.
"Te vilki, ja paseko viņiem līdzi, – viņi biežāk kursē, labāk kursē nekā Rīgas jaunie vilcieni!" pauda Jānis.
Medniekiem vilku nomedīšanas atļauju neizsniedz
Saprotot, ka vilki jau sākuši nākt cilvēku pagalmos, medību kolektīvs "Asare" vērsās Valsts meža dienestā. Patlaban limits vilku medībām – 300 plēsēji sezonā, ir izsmelts, tāpēc Valsts meža dienestam prasīta atļauja šo vilku likvidēšanai, taču atbilde, kas izriet no dienesta iekšējās sarakstes, viņus nepatīkami pārsteigusi.
Sarakstē VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norādīja, ka jāizbeidz "sava veida histērijas eskalācija", jo suns ir vilka medību objekts, tāpēc tā ir normāla vilka uzvedība:
"Viņš nav līdis mājā, apdraudējis cilvēkus, tuvojies tiem. Ja klubs rakstīs, būs atteikums – nekādus draudus sabiedrības drošībai vai sabiedrības interesēm konkrētie vilki nerada. Pārējais ir tikai indivīdu emocijas un demagoģija. Par postījumiem vispār nerunāsim – cik mēs esam aktīvi izsniegt atļaujas platībās, kur vilki nokoduši aitas? Tur mēs skatāmies prevenciju un to prasām, tas pats attiecas uz suņu labturību, par ko atbildīgs ir pats saimnieks."
Iedzīvotāji jūtas aizvainoti par šādu atbildi.
Tikmēr Lūsis uzsvēra, ka medību atļauju izsniegšanu nevar balstīt uz emocijām.
Savukārt mednieku kolektīva "Asare" valdes loceklis Ojārs Lambergs norādīja: "Mēs uzrakstījām iesniegumu par licenci, bet licence īsti nedarbosies, jo tai ir ierobežojums – 3 kilometri no notikuma vietas. Un te tu viņu nesagaidīsi. Te ir tā globāli jāskatās un dziļāk jāskatās; to visu vajag apmedīt. Nevar tā, ka, lūk, jums tagad licence un ņemiet un to vilku tagad gaidiet! Nu nebūs, neatnāks."
Valsts meža dienestā skaidroja, ka sezonas laikā šajā pusē ir nomedīti trīs vilki: Gārsenes pagastā divi un Aknīstes pagastā – viens plēsējs. Mednieku kolektīva "Asare" lūgums pēc licences netiks apmierināts. Patlaban, līdz 15. jūlijam, vilku medības ir aizliegtas.
Lūsis apstiprināja, ka medīt vilkus atļautajā termiņā nav nekādas problēmas, tomēr esot redzams, ka medības šajā reģionā nav bijušas sekmīgas. Medību daļas vadītājs skaidroja, ka robeža, kad var uzskatīt, ka vilks ir bīstams cilvēkam, ir 30 metri: "Ko mēs uzskatām par apdraudējumu – kad vilks pats tuvojas 30 metrus pie cilvēka, ļauj vai iet klāt."
Meža dienests aicina labāk sargāt suņus un mājlopus
Attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem tiekot vērtēta prevencija – ko īpašnieki ir darījuši, lai novērstu vilku iespējamos postījumus un uzbrukumus. Valsts meža dienestā ir novērots, ka, piemēram, aitu ganāmpulkā saimnieki pārsvarā rūpējas, lai tās neaizmuktu, bet netiekot nodrošināts, lai vilki nevarētu iekļūt norobežotajā platībā.
"Vilks ir ierobežoti izmantojama suga, tā ka nav tā brīvi medījami.
Ir jāizvērtē, vai nav alternatīvas šai nonāvēšanai ārpus termiņa. Uzlabojiet žogu!" rosināja Lūsis.
Pērn vilki saplosījuši 18 suņus, šogad – jau 8. Dienestā uzsvēra, ka arī suņi ir jāpasargā no vilku uzbrukumiem pašiem saimniekiem. Suns, kurš atrodas voljērā, nevis piesiets ķēdē pagalmā bez sētas, nenonāks plēsēja zobos.
Asares ciema iedzīvotāju bažas par vilku iespējamiem uzbrukumiem cilvēkiem Medību daļas vadītājs sauc par "emocionālu spekulāciju": "Jo faktu tādu nav, jo pēdējais vilku uzbrukums bija 2001. gadā, kad vilks bija slims, ievainots dzīvnieks, un tas ir izņēmums. Normālā populācijā neuzbruks."
Valsts meža dienests šogad piešķīra licenci konkrēta vilka nomedīšanai Vilces pagasta medniekiem, jo šis plēsējs uzbruka sunim gaišā dienas laikā, mājas pagalmā, cilvēka klātbūtnē, tādējādi tiekot atzīts par bīstamu sabiedrībai.
Valsts meža dienests patlaban ir iesaistīts vairākās tiesvedībās, kurās kāda privātpersona pieprasa atbildību par vilku medību pieļaušanu, jo šie dzīvnieki nenodarot tik lielus postījumus zemnieku saimniecībām, kā tiekot uzskatīts.
