ĪSUMĀ:
- Tiesa atzinusi ieceri nodot Rīgas un Ventspils ostas valsts pārvaldībā par atbilstošu Satversmei.
- ZZS deputāti un Ventspils dome bija vērsusies tiesā, uzstājot uz pašvaldības tiesībām piedalīties ostas pārvaldībā.
- Tiesa: Ostas pārvaldības funkciju īstenošana nav saistīta ar pašvaldības autonomajām kompetencēm.
- Lielākajām Latvijas ostām ir jākalpo visas sabiedrības interesēm.
- ST: Likumdevējs nekad nav paredzējis pašvaldībai atstāt valdījuma tiesības pār īpašumu ostas teritorijā.
- Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Ostu likuma izmaiņas paredz kontroli pār Rīgas un Ventspils ostām uzticēt valstij vairāku ministriju personā. Līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazināsies, ostu pārvaldes pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām. To vadību meklēs atklātā konkursā, kas ļautu izvairīties no politiski izraudzītu personu darbības ostu vadībā un nodrošinātu profesionālu ostu pārvaldību, pauda reformas ieviesēji.
Pret to iebilda 13. Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija un Ventspils dome. Viņi uzskatīja, ka likuma izmaiņas neatbilst Satversmei, jo nesamērīgi ierobežo pašvaldību tiesības. Esot izveidojusies situācija, ka brīžos, kad pašvaldība vēlas ko darīt ostas teritorijā iedzīvotāju interesēs, tai nākas no kapitālsabiedrības šo teritoriju nomāt un tikai tad lietot to mērķiem, kas nepieciešami pašvaldībai tās teritorijā dzīvojošajiem. Turklāt neesot notikušas savlaicīgas konsultācijas ar Rīgas un Ventspils pašvaldību, kas neliecina par labas likumdošanas principa ievērošanu.
Tiesa: Ostu pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja kompetence
Satversmes tiesa atzīmēja, ka pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā. Pašvaldības institucionālās pastāvēšanas un funkcionālās kompetences tiesības veido pašvaldības principu. Satversmes tiesa secināja, ka no pašvaldības principa izriet tostarp valsts pienākums tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību ievērot tās kompetenču autonomijas principu, finanšu autonomijas principu un konsultēšanās principu.
Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību pašvaldības kompetenču autonomijas principam, Satversmes tiesa atzina, ka ostu pārvaldības modeļa izvēle ir likumdevēja kompetence.
Tas, kādu ostu pārvaldības modeli likumdevējs izvēlas un kādā veidā pašvaldības tajā tiek iesaistītas, ir lietderības jautājums. Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau sākotnēji ir bijusi valsts pārvaldes funkcija.
Neatkarīgi no tā, vai pašvaldības vēsturiski bija iesaistītas ostu pārvaldībā, Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldības funkciju īstenošana nebija un nav saistīta ar kādām no likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām kompetencēm.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē uzsvēra, ka lietā ir vērtēta ostu pārvaldes reformas īstenošana tieši Rīgas un Ventspils ostās, nevis vēl citās Latvijas ostās.
Lielākajām Latvijas ostām jākalpo visas sabiedrības interesēm
Laviņš norādīja, ka viens no centrālajiem jautājumiem lietā bija saistīts ar to, kurš tad īsti īsteno pārvaldi Latvijas lielajās ostās.
"Pašvaldība un arī Saeimas deputāti pieteikumā uzsvēra, ka pašvaldībām ir tiesības brīvi rīkoties ar tās teritorijā esošu mantu, kā arī brīvi īstenot jebkādas pašvaldības iniciatīvas, kas attiecas uz tās administratīvo teritoriju. No tā tika izdarīts secinājums, ka, tā kā ostas ietilpst pašvaldību administratīvajā teritorijā, noteiktām kompetencēm ir jābūt piešķirtām arī pašvaldībām," norādīja Laviņš, uzsverot, ka Satversmes tiesa šim uzskatam gan nav piekritusi, norādot, ka Latvijas lielākās ostas ir stratēģiski nozīmīgas Latvijas tautsaimniecībai, un tām ir jākalpo visas Latvijas sabiedrības kopējam labumam.
"Tāpēc jau no paša sākuma lielo ostu pārvaldība ir vienmēr bijusi kā valsts pārvaldes funkcija, nevis pašvaldību autonomajā kompetencē ietilpstošs jautājums."
Savukārt tas, vai pārvaldības modelis ir pietiekami lietderīgs un ekonomiski pamatots, ir politisks jautājums, ko Satversmes tiesa nevērtē.
Vienlaikus Laviņš norādīja, ka lietas izskatīšanas laikā no pieteikuma iesniedzēju puses dzirdēts, ka pašvaldībai ir noteiktas tiesības pieprasīt savu dalību ostu pārvaldībā: "Bet es atgādinu, ka ostu pārvaldība ir valsts pārvaldes funkcija, un likumdevējs var noteikt, kā tā tiks īstenota. Vēsturiski mēs redzējām, ka pašvaldību pārstāvji bija iesaistīti tajā institūcijā, kas īstenoja šo divu ostu pārvaldību. Laikam ejot, likumdevējs pieņēmis lēmumu, kas pašvaldības pārstāvji tajā vairs nepiedalās."
Tāpēc pašvaldībām nav tiesību pieprasīt, lai likumdevējs pieņem tādu ostas pārvaldības modeli, kurā būtu arī pašvaldības pārstāvju dalība, norādīja Satversmes tiesa.
Laviņš arī pauda, ka šis spriedums ir zīmīgs, tādēļ ka tajā ir konkretizēta mijiedarbība starp valsts centrālo varu un pašvaldībām. Lēmums varēs palīdzēt kā piemērs arī citām iespējamām nākotnes reformām, kas skar tieši pašvaldības.
Nav pamata ostas teritorijā iekļaut ar tās darbību nesaistītus īpašumus
Vērtējot no finanšu autonomijas principa izrietošās pašvaldības tiesības, Satversmes tiesa secināja, ka viens no likumdevēja mērķiem, nododot ostas pārvaldes valdījumā zemi, bija nodrošināt pietiekamu ekonomisko pamatu ostu saimnieciskajai darbībai un attīstībai.
Tas apstāklis, ka Ventspils pašvaldības noslēgtās vienošanās rezultātā vēsturiski izveidojusies tāda situācija, ka uz ostas teritorijā esošās zemes atrodas pašvaldībai un privātpersonām piederošas būves, neietekmē likumā noteiktos ostas teritorijas izveides mērķus. Proti, ostas pārvaldes valdījumā tiek nodota tāda manta, kas ir nepieciešama likumā noteikto ostu funkciju izpildei.
Tāpēc nav pamata ostas teritorijā iekļaut tādus īpašumus, kas nav nepieciešami ostas funkciju veikšanai. Tādējādi arī aizliegums atsavināt pašvaldībai piederošu zemi trešajām personām ir attiecināms uz tādu zemi, kurai atbilstoši likumā noteiktajam jābūt ostas pārvaldes valdījumā, un
pašvaldībai kā īpašniecei jau sākotnēji bija ierobežotas iespējas rīkoties ar šo zemi un gūt labumu no tās.
Osta neīsteno pašvaldības kompetences
Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina uzsvēra, ka finanšu resursi, kas vēsturiski ir izveidojušies Ventspils domes slēgtas vienošanās rezultātā, nevar tikt uzskatīti par tādu finansējuma avotu, kas noteikts likumā, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu.
"Ar likumu likumdevējs šādu finansējuma avotu nav bijis un nav joprojām paredzējis," norādīja Kucina.
Tikmēr Laviņš uzsvēra, ka līdzekļi, ko Ventspils pašvaldība gūst no ostas teritorijā esošu īpašumu izmantošanas, var tikt izmantoti autonomo kompetenču īstenošanai, tomēr Satversmes tiesa šo lietu vērtējusi no Satversmes, nevis civiltiesību vai noslēgto civiltiesību darījuma viedokļa.
"Ja valsts vai centrālā vara ieteiktos pašvaldības finanšu autonomijā tādā izpratnē, ka tiktu viens likumā noteikts finanšu avots pašvaldībai liegts vai ierobežots, mēs varētu piekrist, ka, iespējams, šī centrālās varas iejaukšanās pašvaldības darbībā, iespējams, varētu būt prettiesiska. Bet tas, ko mēs redzējām, ka
patiesībā likumdevējs nekad nav paredzējis pašvaldībai, pat, ja tai ir īpašums ostas teritorijā, atstāt valdījuma tiesības šim īpašumam," skaidroja Laviņš, norādot, ka valdījuma tiesības vienmēr ir bijušas ostas pārvaldei.
"Ostas pārvaldē ir bijusi dažāda situācija. Ilgu laika posmu tur piedalījušies arī pašvaldības pārstāvji, kuri pieņēmuši lēmumu, kam ostas teritorijā esošos īpašumus iznomāt. Caur to, ka pašvaldības pārstāvji piedalījušies ostas pārvaldē, viņiem, acīmredzot, bija pārliecība, ka viņi īsteno sava veida pašvaldības kompetences, bet tā tas nekad nav bijis."
Citstarp Satversmes tiesa atzina, ka ieņēmumi, ko pašvaldība var gūt no ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanas, nav uzskatāmi par tādu ar likumu noteiktu finansējuma avotu, kas nodrošinātu pašvaldības autonomo kompetenču īstenošanu.
Visbeidzot Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdēto normu izstrāde ir balstīta uz pētījumu un likumdošanas procesā pašvaldības tikušas uzklausītas.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzina, ka ar apstrīdētajām normām nav pārkāpts no Satversmes 1. pantā un 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertā pašvaldības principa izrietošais pašvaldības kompetenču autonomijas princips, finanšu autonomijas princips un konsultēšanās princips.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
KONTEKSTS:
Pēc ilgām un plašām debatēm 13. Saeima 2022. gada februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Paredzēts, ka kontroli pār Rīgas un Ventspils ostām pārņems valsts, bet līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazināsies.
Tādējādi ostu pārvaldes pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām, kuru vadību meklēs atklātā konkursā, kas ļautu izvairīties no politiski izraudzītu personu darbības ostu vadībā un nodrošinātu profesionālu ostu pārvaldību.
Pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem, taču nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt. ZZS deputāti reformu apstrīdēja Satversmes tiesā.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" šī gada novembrī vēstīja, ka iepriekšējās Saeimas pieņemtajam lēmumam Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu vietā dibināt valsts uzņēmumus zudis politiskais atbalsts, līdz ar to Ministru kabinetā iestrēguši lēmumi reformas pabeigšanai. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") vēlas reformu pārvērtēt.
Gaidāms, ka šogad ostu pārvaldības reforma netiks pabeigta.
