De Facto

Bēgļu uzņemšanas kārtību pilnveido procesa gaitā

De Facto

De Facto - Kā Rīga tiek galā ar bēgļu plūsmu un kāpēc lēni velkas oligarhu īpašumu iesaldēšana?

Par valsts naudu sarīkotā parakstu vākšana tuvojas fiasko

Opozīcijas sarīkotā 800 000 eiro vērtā parakstu vākšana tuvojas fiasko

Pēc 36 Saeimas deputātu rosinājuma sāktā parakstu vākšana, lai nepieļautu izmaiņas likumā par ostām, tiek apmeklēta tik kusli, ka jau pirmajās dienās ir skaidrs, ka vajadzīgo parakstu skaitu nesavāks, svētdien ziņoja LTV raidījums "De facto". Mēnesi ilgais pasākums valsts budžetam izmaksās ap 800 000 eiro.

Šogad februārī vairums deputātu piekrita Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām, taču opozīcija izmantoja Satversmē doto iespēju likt Valsts prezidentam apturēt likuma publicēšanu un mēģināt sarīkot tautas nobalsošanu.

Referenduma sarīkošanai vispirms mēneša laikā jāsavāc desmitās daļas vēlētāju paraksti. Tātad iesākumam nepieciešami gandrīz 155 000 parakstu.

Jau tagad ir skaidrs, ka likuma pretinieki pat nepietuvosies šim skaitlim. No 10. līdz 15. martam pa visu Latviju parakstījās 846 balsstiesīgie.    

"Likums par ostām vienkāršam, parastam vēlētājam, ikdienas pilsonim ir sarežģīti izprotams. Grozījumi ir uz 20 lapām. Tur ir nepieciešams skaidrojošais darbs," par zemo aktivitāti sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Atšķirībā no vēlēšanām parakstu vākšanā CVK nedrīkst cilvēkus īpaši aicināt, jo parakstīties jānāk nevis visiem, bet tikai tiem, kas uzskata, ka ostām nav jākļūst par valsts uzņēmumiem. Ja politiķi, kas rosināja šo parakstu vākšanu, paši nemudinās parakstīties, aktivitāte arī paliks zema. Šī var kļūt arī par vissliktāk apmeklēto parakstu vākšanu.

Mēnesi ilgais pasākums izmaksās ap 828 952 eiro. No tiem 576 390 vajadzīgi parakstu vācēju un citu darbinieku algām. "Nezinu, es domāju, ka tā summa ir kaut kur lietderīgāk iztērējama," sprieda CVK priekšsēdētāja.

Taču atsaukt parakstu vākšanu nav iespējams.

Parakstus pret izmaiņām ostu likumā savāca pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas. Aktīvi pret ostu nonākšanu valsts pārvaldībā iebilda Ventspilī pie varas esošā ZZS sadarbības partija "Latvijai un Ventspilij", kuras priekšsēdētāja Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā bija kā grūdiens lielās ostas pārņemt valsts kontrolē.

Vaicāts, vai parakstu vākšanā iztērēto naudu nevarēja iztērēt lietderīgāk, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis atbildēja, ka ostu nākotne ir svarīgs jautājums: "Diez vai ir svarīgāki jautājumi, kā, ņemot vērā šī brīža apstākļus, attīstīsies mūsu ostas."

Ja Krievija nebūtu sākusi karu Ukrainā, tad parakstīties gribētāju būtu vairāk. Tagad cilvēkiem ir citas aktualitātes, aizbildinājās Augulis.

ZZS vieni paši parakstu vākšanu nevarētu panākt, tāpēc iesaistīja arī citus Saeimas deputātus. "Tas laikam būtu pārsteigums, ja aktivitāte būtu liela," godīgi atzina Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš bija viens no deputātiem, kuri sāka parakstu vākšanu. Viņš skaidroja, ka kolēģi opozīcijā lūdza viņu parakstīties un viņš piekritis, redzot, cik ļoti "vienos vārtos" bijušas diskusijas par šo likumprojektu Saeimā. 

"Ir tāds teiciens, ka par demokrātiju un tiesiskumu ir dārgi jāmaksā," tā par parakstu vākšanas izmaksu lietderību atbildēja "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins, kurš kopā ar vairākiem frakcijas kolēģiem arī rosināja sākt parakstu vākšanu. Viņš uzskata, ka jādod iespēja cilvēkiem izteikties. Agešinam ir sajūta, ka Rīgas un Ventspils pašvaldības pielikušas lielas pūles, lai ostas attīstītu, bet tagad atnāks valsts un "saldo kumosu" atņems.

Taču pēdējos gados lielajām ostām, kas bija pārāk atkarīgas no Krievijas kravām, klājas arvien sliktāk. Ventspils ostai arī uzkrājies 30 miljonu eiro liels parāds, ar ko tagad valstij būs jātiek galā.

Parakstu vākšana pret izmaiņām Rīgas un Ventspils ostu pārvaldīšanā notiks līdz 8. aprīlim. Visaktīvāk līdz šim parakstījušies Ventspilī – vairāk nekā 1% no tur deklarētajiem balsstiesīgajiem. Nākamās pašvaldības ar lielāko aktivitāti ir no ostām ļoti tālu esošie Augšdaugavas un Ludzas novadi. To varētu skaidrot ar ZZS ietekmi šajās pašvaldībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt