Veicot kārtējo reidu, vides inspektori Līgatnes teritorijā pamanīja divas aizdomīgas personas snaikstāmies gar Līgatnes upi netālu no īpaši izveidotā zivju nārsta ceļa. Vīrieši, ekipējušies ar aizliegtiem zvejas rīkiem, nakts vidū ilgstoši pētīja upi un apkārtni. Savukārt inspektori no slēpņa vēroja personu darbības. Pēc ilgāka laika, kad šaubīgajai kompānijai pievienojās vēl viens vīrietis ar aizliegtiem zvejas rīkiem – elektrozvejas iekārtu, inspektori nolēma personas aizturēt. Pakaļdzīšanās rezultātā tika aizturēta viena persona, kam konfiscētas nelegālās zvejas ierīces un jau noķertie četri taimiņi. Pārējiem līdzdalībniekiem izdevās aizmukt.
Pārkāpējam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – 715 eiro par katru noķerto un nogalēto aizsargājamās sugas indivīdu, kopumā 2860 eiro.
Aizturētā persona nodota Valsts policijai, bet nelegāli iegūtās zivis nogādātas Līgatnes dabas takās un izbarotas tur mītošajiem lāčiem – Ilzītei, Mikum un Puikam.
@dabaDAP Gaujas Nacionālajā parkā aiztur maluzvejnieku, kurš lieguma laikā Līgatnes upē ķēra lašveidīgās zivis. Par četrām noķertajām zivīm maluzvejniekam būs jāsamaksā 2860 eiro sods.
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) November 9, 2023
Savukārt nelegāli iegūtās zivis nogādātas Līgatnes dabas takās un izbarotas tur mītošajiem… pic.twitter.com/DBWr9lKSU4
"Lāčiem ļoti garšo ogas, tāpēc Ilzītei taimiņš tika pasniegts kopā ar svaigām dzērvenēm. Lācis Mikus bez ceremonijām paķēra savu zivi un devās to pie dīķmalas notiesāt. Savukārt lācis Puika gan – vispirms veica kārtīgu laša kvalitātes kontroli, nogaršoja garnīru – svaigo pieneņu lapu, un tikai tad sāka ēst savas īpašās brokastis," mielošanos raksturoja Līgatnes dabas taku pārstāvji.
DAP atgādināja, ka, sākoties aktīvam lašveidīgo zivju – laši, foreles, taimiņi, alatas un sīgas – nārstam Latvijas upēs, inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un lašveidīgo zivju ieguvei.
Laši un taimiņi ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – tas nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas, kas migrē līdz pat 3000 kilometru, diennaktī veicot pat 100 kilometrus.
Latvijā lasis var nodzīvot 10 gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim, strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.
Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz kriminālatbildību un zivju resursiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
