Siliņas vadīto valdību, ko veido trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie – prioritātes formulētas lakoniski, bet apjomīgi: valsts iekšējā un ārējā drošība, dzīves dārdzības samazināšana, izglītības un veselības sistēmas uzlabošana.
Ministru skaidrojumi par darbu iecerēm – no 9.otobra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” intervijās portālā LSM.lv.
Ko par tuvākajiem un reālajiem izaicinājumiem pirmajās nedēļās intervijās sabiedriskajiem medijiem teikuši paši ministri, kuri valdībai pievienojās no jauna?
Iekšlietu ministrija – Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība")
- Vēlas mazināt personāla trūkumu iekšlietu dienestos, ceļot algas un uzlabojot sociālās garantijas.
-
Šogad žogu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sola pabeigt sauszemes posmos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība")
Vides jautājumus plāno pārcelt no VARAM uz Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.
- Digitālajā jomā vēlas veidot Valsts digitālo aģentūru, kas strādātu pie vienotas platformas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā. Grib arī uzlabot iedzīvotāju digitālās prasmes.
- Tiecas paplašināt vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu Latvijas pagastos.
- Piedāvā mainīt Rīgas pārvaldības modeli, kas noteiktu Rīgas pārvaldību divos līmeņos.
- Nāksies risināt Rēzeknes finanšu krīzi, vērtē divus variantus – Rēzeknes mēra vai domes atlaišanu.
- Piedāvās papildināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.
Veselības ministrija – Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība")
- Prioritāte – personāls un tā apmierinātība ar atalgojumu.
- trīs gadu laikā grib veselības budžeta kāpumu līdz 2,5 miljardiem eiro.
- Uzsver nepieciešamību pēc vienotas veselības datu bāzes ar pacientu reģistru.
- Uzdevis revidēt un paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu onkoloģijā.
- Vēlas stiprināt ģimenes ārstu prakses.
Labklājības ministrija – Uldis Augulis (ZZS)
- Vēlas pensiju indeksāciju divas reizes gadā, novērtējot senioru darba stāžu un nodrošinot pensiju kāpumu, informēja ZZS.
Ministrs portālam LSM.lv pauda, ka labklājības nozare ietver visus sabiedrības slāņus un interešu grupas, tāpēc ir grūti nosaukt kādu īpaši prioritāru virzienu, jo Labklājības ministrijas pārziņā esošos jautājumus nevar skatīt atrauti vienu no otra.
"Pensiju sistēmas sakārtošana, ar nodarbinātību saistītie jautājumi, mājas aprūpes pakalpojumu – paliatīvā aprūpe, hospiss – nodrošināšana, bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveidošana – tie visi ir vienlīdz svarīgi jautājumi un tos nevar risināt atrautus vienu no otra. Ātrāka šo problēmu risināšana var notikt, tikai modernizējot nozari, turpinot valsts sociālā atbalsta sistēmas sakārtošanu un nodrošinot kvalitatīvu un pēc iespējas vienkāršotāku pakalpojumu pieejamību," norādīja Augulis.
Zemkopības ministrija – Armands Krauze (ZZS)
- Grib turpināt vietējās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.
- Plāno atvēlēt papildu atbalstu Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas palielināšanai.
- Turpināšot rosināt zemākas PVN likmes pārtikai, bet ne 2024. gada budžetā.
Ekonomikas ministrija – Viktors Valainis (ZZS)
- Sola mērķtiecīgāk strādāt uz to, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, arī eksportu.
- Risinās darbaspēka pieejamību; nodarbinātības politiku grib pilnībā pārņemt Ekonomikas ministrija.
- Varētu mazināt birokrātiskus soļu viesstrādnieku piesaistei gadījumos, kad darbinieku trūkst vietējā tirgū.
Klimata un enerģētikas ministrija – Kaspars Melnis (ZZS)
Vides jautājumus plāno pārcelt no VARAM uz Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju.
- Līdz novembrim piedāvās risinājumu nākamajam gadam saistībā ar elektrības sadales tarifu pieaugumu.
- Domāt par saules parku elektrības jaudu balansēšanu.
- Neatbalsta valsts iesaisti Skultes gāzes termināļa attīstībā.
- Vēlas veicināt māju siltināšanu.
Satiksmes ministrija – Kaspars Briškens ("Progresīvie")
- Meklē risinājumus par papildu finansējumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai.
- Plāno sakārtot strappilsētu autobusu kustību: sodi par līgumu pārkāpumiem, rezerves plāni reisu atcelšanas gadījumos.
- Starppilsētu pārvadājumus grib iespējami vairāk pārcelt uz dzelzceļu un panākt jauno vilcienu kursēšanu Latvijā.
- Grib lielāku investīciju daļu autoceļu uzlabošanai. Attiecīgos plānus sola pielāgot izglītības un veselības reformām.
- Gaida datos balstītu analīzi par cēloņiem autoavārijām; gatavs lielākiem sodiem dzērājšoferiem.
Aizsardzības ministrija – Andris Sprūds ("Progresīvie")
- Jāīsteno valsts aizsardzības koncepcijā paredzētais, tostarp palielinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāvu līdz 31 000 miera laikā.
- Pretgaisa aizsardzībā strādās pie "Livonijas vairoga" līguma par piegādēm, no kurām pirmās būtu 2025. gadā.
- NBS gatavi pastiprināt iesaisti darbā uz austrumu robežas, tostarp arī palīdzēt robežas sakārtošanā.
Kultūras ministrija – Agnese Logina ("Progresīvie")
- Vēlas veicināt politiķu un sabiedrības izpratni par kultūras nozīmi Latvijas stiprināšanā.
- Grib ienest laikmetīgo dimensiju un stiprināt to Latvijas kultūrā; Laikmetīgās mākslas muzejs nav pašmērķis.
- Sola likt uzsvaru uz sabiedrības saliedētību.
- Plāno turpināt virzību uz sabiedrisko mediju apvienošanu.
Līdzās jaunajiem darbu Siliņas valdībā turpina arī vairāki ministri no iepriekšējās – Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās – valdības:
- finanšu ministrs – amatu saglabā Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"),
- izglītības un zinātnes ministre – amatu saglabā Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"),
- tieslietu ministre – amatu saglabā Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Kariņš nu kļuvis par ārlietu ministru.
