Pēc pieciem gadiem stāsies spēkā jauni likuma grozījumi - bāriņtiesu amatpersonām paaugstinās prasības. Bāriņtiesu locekļiem jābūt vismaz bakalaura, bet priekšsēdētājam un viņa vietniekam – maģistra grādam.
Pēc augstāku prasību piemērošanas ar problēmām var saskarties daudz bāriņtiesu - jaunajiem noteikumiem atbilstošas izglītības darbiniekiem nav 40 procentos Latvijas bāriņtiesu, un jaunu darbinieku piesaistīšana ir problemātiska jau tagad.
"Būs grūti, darbs tiešām ir nepateicīgs, iedzīvotāju mums palicis maz, daudzi izbraukuši, izglītotākā daļa ir izbraukusi, palikuši ir tie, kas nekur nebrauks, ar tām riska ģimenītēm strādājam mēs un sociālais dienests. Viņu mazāk nepaliek, pievienojas arī vardarbība ģimenēs", intervijā "De facto" stāsta Viļakas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Anita Upīte.
Pēc Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, šogad trūkumi darbā ir konstatēti teju piektdaļai Latvijas bāriņtiesu. Taču pretēji izplatītam priekšstatam galvenā problēma nav pārlieku bieža bērnu atņemšana vecākiem. Tieši otrādi - pārsvarā bāriņtiesām pārmet novēlotu aizgādības pārtraukšanu vecākiem, to, ka pienācīgi netiek uzraudzītas riska ģimenes un savlaicīgi nav iets uz tiesām. Taču ,pirms mainīt likumu, nav veikta bāriņtiesu trūkumu analīze un pētījums – kas ir iemesls kļūdām.
Uz LTV jautājumu, kas tieši mudināja pieprasīt augstākās izglītības prasības bāriņtiesu amatpersonām, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) skaidro, ka komisijā vērsās atsevišķi bērnu vecāki, diskusija sabiedrībā, kā arī tika sasaukta darba grupa.
Raidījums skaidro, ka pagaidām Latvijā nav nevienas izglītības programmas, kas pievērš īpašu uzmanību tieši bērnu tiesību aizsardzībai. Bāriņtiesu darbinieku asociācija un arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norāda – ja jau bāriņtiesu priekšsēdētājiem noteiktas prasības augstākas nekā pat daļai tiesnešu, pienāktos arī sociālas garantijas. Taču daudziem nav pat veselības apdrošināšanas.
