Pētnieks norādīja, ka, piemēram, Latvijai ir pasaules līmeņa gaisa aizsardzības sistēmas, tomēr mēs par to nerunājam. "Tas rada iespaidu, ka mums nekā nav," sacīja Kuzmins. "Tie radari, kurus mēs esam nopirkuši, par kuriem latviešu valodā gandrīz neko nevar izlasīt, ir tādas novērošanas sistēmas, kas ir pasaulē labākās, un tās ir uzstādītas jau gadiem."
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzības raķešu gan Latvijai ir par maz, bet šobrīd rit iepirkums miljarda eiro vērtībā par "Iris-T" sistēmu iegādi.
"Latvijas bruņotajos spēkos ir pasaulē efektīvākā prettanku aizsardzības sistēma," norādīja pētnieks, sakot, ka šīs slepenības dēļ sabiedrībā nereti Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tiek noniecināti.
Vienlaikus pētnieks noraidīja bažas, ka Latvijai šobrīd pastāv militārs apdraudējums, skaidrojot, ka fiziski nav iespējams negaidīts militārs uzbrukums, bet dažādas militāras valstu darbības ir jau savlaicīgi novērojamas, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām.
"Cilvēki gadu desmitiem runāja, ka Krievija, rīkojot militāras mācības, var "netīšām" iebrukt Latvijā. To izdarīt fiziski nav iespējams. Gandrīz katrs tiešsaistē varēja sekot Krievijas militārajām kolonām," skaidroja vēsturnieks.
Viņš atgādināja, ka 2021. gada beigās satelītattēlos bija redzams, kā Krievija gatavojas iebrukt Ukrainā, izvietojot militāros spēkus tuvu robežām.
Kuzmins uzsvēra, ka NATO valstu vadītāji mēģina nošķirt tieša militārā iebrukuma un vispārējus draudus, mēģinot "izfiltrēt" dažādus Krievijas paziņojumus un šķirot tos, mēģinot saprast, vai paziņojumi ir "blefs", priekšvēlēšanu retorika vai arī reāli plāni.
"NATO valstu vadītāji mēģina savai sabiedrībai atgādināt, ka diemžēl Aukstais karš ir atgriezies," pauda Kuzmins. "Mums ir jāatgriežas pie tā sabiedrības noskaņojuma un gatavības finansēt savu drošību, kāds pastāvēja 60., 70. un 80. gados, kad bija Aukstais karš." Pētnieks skaidroja, ka šie vēstījumi, pirmkārt, mērķēti Rietumu sabiedrībai, nevis Baltijas valstu iedzīvotājiem, kuri dzīvojuši nosacītā Krievijas ēnā visu valsts pastāvēšanas laiku.
"Rietumu sabiedrība deviņdesmito gadu sākumā principiāli mainīja savu nostāju par to, kādai jāizskatās valsts drošībai, četras, pat desmit reizes samazinot atsevišķus drošībai paredzētos finansējuma apjomus."
Kuzmins vērtēja, ka laikā, kamēr Ukrainā notiek aktīva karadarbība, kamēr Ukrainas spēki cīnās mūsu vietā, nekādi fiziski iebrukumi Baltijas valstīs nav iespējami, jo nav, kam iebrukt. "Neatkarīgi, kā beigsies karš Ukrainā, vismaz trīs gadus [pēc tā] karadarbības nebūs," prognozēja vēsturnieks, uzsverot, ka šobrīd Latvija ir visdrošākajā situācijā tās pastāvēšanas vēsturē. Viņš atgādināja, ka šobrīd valsts pierobežā nav novērojamas kādas karaspēka vienības, kas varētu iebrukt Latvijā.
KONTEKSTS:
Latvijai šobrīd militāra apdraudējuma nav, uzsvēruši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), militārie eksperti un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tādēļ informatīvajā telpā pēdējā laikā izskanējušās dažādu avotu tendenciozās spekulācijas par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, ir jāvērtē ļoti kritiski.
NBS vadība aicinājusi iedzīvotājus nedalīties tālāk ar apdraudējuma vēstījumiem, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju, kura mēģina sēt bailes par iespējamu uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij.
