ĪSUMĀ:
- Matemātikas eksāmenā "izkrituši" 826 skolēni; zināšanu plaisa varētu pieaugt.
- Limbažu skolotāja: Eksāmens bija draudzīgāks skolēnam, lai iegūtu vismaz 10%.
- "Patnis" skolotājs: Atbildību par jauniešiem ar sliktām zināšanām uzņemties grib retais.
- Pētniece: Skolotājiem pašiem ir grūtības ar mācību saturu matemātikā, nepieciešams atbalsts.
- Slikti eksāmenu rezultāti liek uzņēmējiem bažīties par nākotni.
Zināšanu plaisa nākotnē varētu pieaugt
Kopumā 9. klases eksāmenus kārtoja aptuveni 18 000 skolēnu, un matemātikā eksāmenu nav nokārtojuši 826 skolēni.
Arī vidējais rādītājs matemātikā ir zemāks nekā citu priekšmetu eksāmenos – vidēji 51%. To, vai šis rādītājs ir sliktāks nekā citos gados, Valsts izglītības satura centrs patlaban nevērtē, jo iepriekš nebija centralizēto eksāmenu.
Vienlaikus centrs norāda, ka eksāmens šogad nav bijis grūtāks un tā nokārtošanas slieksnis bija vien 10%, savukārt tuvākajos gados tas celsies līdz 20%, kas nozīmē, ka jau šobrīd būtiski jākāpina atbalsts skolēniem ar sliktākām matemātikas zināšanām, norādīja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
"Pirmais secinājums, ko mēs esam ieguvuši, ka šis eksāmens grupai, kurai ir salīdzinoši zemāks sniegums matemātikā, ir bijis grūtāks jeb izaicinošāks, savukārt tiem, kam ir labs sniegums matemātikā, šis ir bijis viegls eksāmens. Kāpēc tā? Mēs redzam, ka salīdzinoši sliktāka izpilde ir tiem uzdevumiem, kas apgūti 7. klasē, un tas ir kovida laiks, tāpēc joprojām matemātikas apguves procesā ir rūpīgi jāseko tam saturam, kas apgūts tieši pandēmijas laikā," stāstīja Voroņenko.
"Būtisks secinājums ir, ka
mums aizvien veidojas lielāka polarizācija starp skolēniem matemātikā un plaisa starp labo un nepietiekamo sniegumu tuvākajos gados varētu pieaugt," norādīja izglītības centra pārstāve.
Limbažu ģimnāzijas skolotāja: Eksāmens bija draudzīgāks skolēnam nekā iepriekš
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce vērtēja, ka 9. klases eksāmens matemātikā bija draudzīgāks skolēnam nekā iepriekš pārbaudes darbi šajā līmenī.
"Pirmās daļas uzdevumi, kuri pārbauda konkrētas zināšanas un prasmes, ir apzināti veidoti tā, ka viens uzdevums pārbauda vienu konkrētu lietu, nevis vairākas lietas vienā uzdevumā. Un tādā situācijā skolēns necieš, ja viņš, piemēram, neprot atvērt iekavas, bet prot atrisināt kvadrātvienādojumu," stāstīja Lāce.
"Šis eksāmens, manuprāt, bija ļoti draudzīgs tam, lai bērni varētu samācīties risināt šos pamata uzdevumus un tomēr dabūt tos savus vajadzīgos 10%," sprieda Lāce.
Skolotāja arī Limbažu skolā jau rudenī novēroja, ka ir problēmas ar matemātikas zināšanām tieši pandēmijas dēļ, kas palielināja plaisu starp skolēniem ar zemiem sasniegumiem un motivētiem skolēniem ar augstiem sasniegumiem. Taču skola mērķtiecīgi strādājusi ar attālināto mācību sekām.
"Mani kā skolas direktori visvairāk satrauc tie mirkļi, kur man kāds skolēns pasaka, ka viņam ir bail jautāt vai bail runāt ar skolotāju. Skolotājam ir jābūt tam, kurš redz, ka bērns nesaprot, kurš arī panāk to, ka šis bērns nāk uz individuālām nodarbībām un arī stundas laikā nebaidās pacelt roku," sacīja direktore.
"Diemžēl mēs ļoti bieži skolā strādājam uz neeksistējošu vidējo skolēnu.
Es arī pati mācu matemātiku lielās klasēs, un diezgan ilgi, un arī man tas ir diezgan izaicinoši. Diemžēl arī man nākas šos matemātikā vājākos skolēnus apmācīt ārpus stundu laika," atzina Lāce.
"Atbildību par jauniešiem ar sliktām zināšanām uzņemties grib retais"
Savukārt privātās vidusskolas "Patnis" matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs nepiekrita, ka eksāmens uzskatāms par pavisam vienkāršu. Viņš savā promocijas darbā iepriekš pētījis tieši talantīgos skolēnus un tos, kam ir grūtības apgūt matemātiku.
"Tur parādās tas, ka ļoti bieži skolēni, kas ir nulles līmenī, nevar uztvert, ko viņiem jautā, nevis tāpēc, ka viņi nesaprastu matemātiku, bet viņi vienkārši nesaprot to specifisko matemātisko terminoloģiju, un šajā eksāmenā tieši pirmie pieci uzdevumi ir absolūti abstraktā valodā. Piemēram, izdali monomu ar monomu, un tādam skolēnam, kas ir nulles līmenī, viņš ir pilnīgās šausmās ieraugot šādu formulējumu. Tāds skolēns noteikti ir pazaudējies un pilnīgi atmetis cerības, ka tur tālāk viņam būs kādi paveicami uzdevumi tajā eksāmenā. Taču kaut kur tālāk šajā lappusē tomēr seko šis uzdevums ar kvadrātsakni no 64, kas ir visur arī medijos izskanējis, bet es domāju, ka liela daļa no šiem izkritušajiem skolēniem nemaz netika līdz tam uzdevumam, jo pirmie uzdevumi bija sarežģītā valodā," sprieda Vorobjovs.
"Lai iekļautu šos nulles līmeņa skolēnus, eksāmenam ir jāsākas ar jautājumiem, kas ir maksimāli nepārprotami," uzskata skolotājs.
Jautāts, vai pamatskolā tas ir arī uzdevums pilnībā pieradināt skolēnu pie terminiem, lai tie liktos vienkārši, skolotājs atzina, ka "negrib noņemt atbildību no tiem skolēniem, bet tā arī nav taisnība, ka šis eksāmens bija šausmīgi vienkāršs".
Matemātikas skolotājs norādīja, ka labu rezultātu pamatā ir skolēnu neatlaidība, pašpārliecinātība, organizētība un zinātkāre, kuru gan nereti notrulina tieši pati izglītības sistēma vai ģimene.
Vienlaikus atbildību par šiem jauniešiem ar sliktām zināšanām uzņemties grib retais.
"Ja paskatās uz šo trīsstūri, kur ir skolotājs, vecāks un skolēns, tur visi mēģina atdot atbildību citam.
Skolēns it kā nav samācījies pandēmijas dēļ, tajā pašā laikā mēs redzam, ka ir 21 skolēns, kas šo eksāmenu nokārtoja uz 100%, un tie bija tie paši Latvijas skolotāji, kas to mācīja, nevis kaut kāda ārzemju treneru grupa bija piesaistīta. Vai, piemēram, vecāki – protams, ir ļoti viegli izveidot saikni ar savu pusaudzi, pasakot "nu, jā, ko gan tie skolotāji saprot", un tu uzreiz esi tāds labs "čoms" savam bērnam, bet daudz sarežģītāk ir vecākiem atbildēt, ko tu esi darījis un kā mēs varam labot šo situāciju. Tas ir jautājums vecākiem – paskatieties, kā skolēni mācās. Vai tas notiek ar "TikTok" acu priekšā un ar austiņām ausīs… Piemēram, pavērojot, kā skolēni mācās skolā uz palodzēm, tās ir šausmas. Savukārt no skolotāju puses nereti ir tāda pieeja, ka es jau varētu, bet manā klasē ir kāds īpašs kontingents. Tas ir briesmīgs vārds, ko reizēm lieto skolotāji," klāstīja Vorobjovs.
Atbildot uz jautājumu, vai teju tūkstotis matemātiku nenokārtojušo jauniešu ir liels skaits un liecina par draudīgu tendenci nākotnē, Vorobjovs atgādināja, ka valstij tam nevajadzētu būt jaunumam, ka daļai skolēnu ir zems zināšanu līmenis matemātikā, taču līdz šim nav veikts mērķtiecīgs darbs, lai to mainītu.
"Tagad daudzi cilvēki šausmīgi pārsteigti par šo, lai arī mēs zinājām to, ka mums ir ap 4,4% nulles līmeņu skolēnu vēl pirms trīs gadiem, kad PISA tests 2019. gadā parādīja šādu īpatsvaru, un tajā momentā jau vajadzēja sākt šīs sarunas. Tagad mēs iegūstam tieši to pašu procentu un tā ir baigā sensācijā, bet patiesībā, es gribu vērst uzmanību, tā nav katastrofa, jo vidējais rādītājs pasaulē ir 10%. Lietuvā tas ir 9,7%, bet Igaunijā tas ir zemāks nekā Latvijā," sacīja Vorobjovs.
"Skolotājiem pašiem ir grūtības ar mācību saturu matemātikā"
Savukārt Latvijas Universitātes pētnieki nesen veiktā pētījumā vērojuši 633 mācību stundas, tostarp matemātikā, 50 skolās. Secināts, ka aptuveni trešdaļā novēroto stundu skolotājiem pašiem ir grūtības ar mācību saturu matemātikā, skaidroja universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Dace Namsone.
"Skolotājiem ir grūtības ar veidu, kā matemātika tiek mācīta, bieži tā tiek mācīta tehniski bez jēgas un izpratnes, kāpēc tas jādara šādi.
Tas, ko rāda mūsu pētījums, ka ir ievērojams atšķirības vienas skolas ietvaros, – vienā klasē var būt lieliska stunda un veids, kā tiek mācīta matemātika, un turpat paralēlklasē ir problēmas. Un tas nozīmē, ka skolotājiem, uzņemoties mācīt jaunus priekšmetus, ir nepieciešams daudz lielāks atbalsts, nekā tas šobrīd izglītības sistēma ir pieejams," noradīja Namsone.
Eksperte arī pauda, ka izglītības kvalitātes problēmas rada skolotāju atbalsta personu jeb metodiķu neesamība skolās. Metodiķi skolotājiem var sniegt reālu atgriezenisko saikni un redzējumu par jaunākajām un pētījumos balstītām metodēm, kā mācot dabūt labāku rezultātu. Un šis atbalsts būtu jāsniedz katrai skolai individuāli, ņemot vērā atšķirības pēc skolēnu snieguma rezultātiem.
"Rodas loģisks jautājums, kas šajos deviņos gados ir noticis, ja skolēns nevar apgūt pašu vienkāršāko matemātikā, kas ir pārbaudīts gadu no gada, jo šķiet, ka viens no cēloņiem ir arī tas, ka ikdienā mācību procesā skolēniem nav šo sliekšņu, kas jāpārvar, un, iespējams, daļai skolēnu pat nav problēmu ar to, ka viņi nevarēs to apgūt, bet jautājums ir, vai viņi ir pieradināti skolā pie tā, ka visu varēs pārrakstīt un, ja man būs problēmas, mani taču izvilks un ieliks četrinieku. Manuprāt, tas ir skolas kopējās izpratnes jautājums, ko mēs sagaidām no saviem skolēniem, un atšķirības starp skolām Latvijā šajā ziņā ir milzīgas," atzina eksperte.
Slikti eksāmenu rezultāti liek uzņēmējiem bažīties par nākotni
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš savukārt atzina, ka sliktas matemātikas zināšanas jau pamatskolas līmenī dara bažīgus arī uzņēmējus, raugoties nākotnē, bet, viņaprāt, obligāti centralizēti eksāmeni dažādos skolas līmeņos situāciju ilgtermiņā var uzlabot.
"Mēs ļoti labi zinām, ka mums ir ļoti jāpieliek valstij kopumā gan eksportā, gan produktivitātes kāpināšanā, un viena no lietām, lai to sasniegtu, ir dažādas inovācijas, jauni produkti un pakalpojumi, un jautājums, kuri tad būs tie cilvēki, kas to visu izdomās un radīs.
Bez matemātikas zināšanām ir grūti cerēt, ka mēs to sasniegsim.
Taču nākotne veidojas šobrīd, tā kā šīs ziņas ir ļoti satraucošas. Eksāmens ir viens no nepieciešamajiem puzles gabaliņiem, lai bērni iespringtu un šo priekšmetu mācītos," sacīja Endziņš.
Bērni, kuri nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni, būs spiesti 9. klasē mācīties vēlreiz.
Kopš jūnija izskaņā publicētajiem pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir saņēmis nedaudz vairāk nekā 300 apelācijas no skolēniem un skolēnu vecākiem ar lūgumu pārskatīt kādu no eksāmenā iegūtajiem rezultātiem. 216 apelācijas saņemtas tieši par matemātikas centralizētā eksāmena rezultātu.
KONTEKSTS:
9. klašu beidzējiem centralizētajos eksāmenos šogad vislabāk skolēniem veicies angļu valodas eksāmenā, bet viszemākie rezultāti – matemātikā. Šogad pirmo reizi pamatskolu beidzēji kārtoja centralizētos eksāmenus un tos vērtēja centralizēti, kas savukārt nozīmējot lielāku datu ticamību un objektīvāku pārskatu par visu valsti.
Eksāmenu rezultāti atklāj – veidojas arvien lielāka plaisa starp skolēniem, kuriem padodas matemātika un kuriem nepadodas. Vairāk sliktu rezultātu eksāmenos ir tālmācības skolās.
