"Bites" darbinieks, atrodoties darbā, saņēma zvanu no telefonkrāpnieka, kas sarunā stāstīja, ka ir noplūduši personas bankas dati. Krāpnieks runāja ar zvana saņēmēju savā dzimtajā valodā, kas visdrīzāk ir citas valsts valoda, bet ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību nodrošina reāllaika tulkojumu raitai sarunai latviešu valodā.
Uzņēmuma Iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns bija jau pirms tam brīdinājis kolēģus, aicinot ziņot par šādiem zvaniem telefonsarunas laikā, lai sarunu varētu gan ierakstīt, gan arī uzdod specifiskus jautājumus, kas ļautu zvana laikā noprast zvanītāja krāpnieciskos nolūkus.
Fiksētajā telefonsarunā zvanītāja balss izklausās visai dabiska,
tomēr dažbrīd vārdus ir grūtāk saprast, tostarp starp atbildēm ir pauzes un ne visas atbildes ir sakarīgas.
Pudāns skaidroja, ka jau iepriekš Latvijā parādījies jauns telefonkrāpniecības veids – mākslīgā intelekta robotzvani latviešu valodā, kuros izmanto mākslīgā intelekta balss klonēšanas tehnoloģiju. Šādos zvanos izmanto iepriekš internetā ierakstītas īstu cilvēku balsis, ko apstrādā ar īpašu mākslīgā intelekta programmatūru, radot imitētas balsu versijas. Tādos robotzvanos scenārijs ir iepriekš izveidots un atbildes vairāk ir pēc "jā" un "nē" principa.
Taču zvanos, kad reāllaikā izmantots mākslīgais intelekts, kas runāto pārtulko, nav tik vienkārši to atpazīt.
"Pirmais, mēs redzējām, ka "Bites" numurs zvana "Bites" numuram. Tad mēs pārbaudām savā tīklā un redzam, ka tas nav īsts zvanītājs, bet tas ir ģenerētais, tāpēc uzreiz pilnībā varam saprast, ka tas ir krāpniecisks zvans. Nākamais – pēc tam izanalizējot visu zvanu, redzam to, ka tur ir ļoti daudz pauzes, kas bieži vien, ja mēs izmantojam "Google translate" vai kaut kādu citu tulkotāju, tādu masīva apjoma tekstu uzreiz neiztulko. Tāpēc ir tā pauzīte, un tad tiek iztulkots teksts. Un arī bieži vien mēs redzam, ka nesakarīgi atbild – tas tulkojums arī ne līdz galam iet cauri, viņi, iespējams, runā savā valodā korekti, bet uz latviešu valodu netiek iztulkots precīzi," pastāstīja Pudāns.
Arī uzņēmuma klienti arvien vairāk ziņo par šādiem zvaniem. Tas liecinot, ka šādu telefonkrāpniecības zvanu īpatsvars šogad tikai palielināšoties. Viņš gan atgādināja – ja zvana no bankas vai citas iestādes, tad sensitīvus datus nedrīkst saukt; vieglāk ir pateikt "paldies" un norunāt tikšanos klātienē vai arī pārzvanīt uz oficiālo numuru pašam.
Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, nākotnē šāda veida zvanus būs neiespējami atpazīt, atzina "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Vienlaikus, viņaprāt, krāpšanās shēmas neko no tā īsti neiegūst, jo pamats paliek tāds pats – krāpnieki aicina cilvēkus izpaust kodus, paroles, dot dažādas piekļuves, lejupielādēt programmas, vērt vaļā nepārbaudītas un nedrošas saites. Tieši uz to cilvēki iekrītot. Tāpēc vienmēr ir jāatceras, ka tāda informācija nav nevienam jāizpauž, bet gan jādomā kritiski – ja kaut kas ir vajadzīgs no bankas, jāiet uz banku; ja cilvēku meklēs policija, tad viņš tiks aicināts uz iecirkni.
Drošība jāievēro arī interneta vidē – šodien gan Latvijā, gan daudzviet pasaulē atzīmē "Drošāka interneta dienu", kuras laikā rīko dažādus izglītojošus pasākumus un aktivitātes, skaidrojot, kā sevi pasargāt.
Līdzīgi izteicās arī programmētājs un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš, skaidrojot, ka šādi noziedznieki strādājot lielās grupās birojos, kuros uzstādītas programmatūras, kas maina ne tikai telefona numurus, bet arī balsis zvana laikā, izmantojot mākslīgo intelektu.
"Noteikt to, vai tas ir krāpnieks vai nē, ja šobrīd vēl varbūt tas ir iespējams, tad pavisam tuvā laikā tas pilnīgi noteikti nebūs iespējams, un tas nav pareizais virziens, kurā skatīties. Mums nav jākoncentrējas uz noziedznieka atklāšanu,
mums ir jāaizsargā un jādomā par savu aizsardzību, nevis jāmeklē visi iespējamie noziedznieki.
Vienīgais, ko es varu ieteikt cilvēkiem, ir sargāt savus datus un neko neteikt cilvēkiem, kurus viņi nepazīst," uzsvēra Strazdiņš.
Turklāt – pat ja zvanītājs ir pazīstams, piemēram, zvana vecāki no vecāku numura un viņu balsīm, tad tik un tā pastāvot iespēja, ka tie nav vecāki. Tāpēc vienmēr ir vajadzīgs vienoties par kopēju paroli, ko sarunas laikā pārbaudīt, lai zinātu, ka informācija būs drošībā un zvanītāji ir vecāki, nevis krāpnieki.
