Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija otrdien atbalstīja pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna rosinājuma Tieslietu ministrijā (TM) sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus dzērājšoferiem.
Grozījumi paredz par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un saistītajiem nodarījumiem kā obligātu papildu sodu kādam citam soda veidam noteikt naudas sodu.
Pie pašreizējā minimālās algas apmēra atkarībā no nodarījuma smaguma tiktu piemērots attiecīgs naudas sods.
Naudas sods no 1860 eiro līdz 620 000 eiro kā obligāts papildsods būtu jāpiemēro par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nebūs atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nebūs iegūtas vai būs atņemtas) un ja vadītājs atradīsies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Tāda paša apmēra obligātu papildsods būtu jāpiemēro par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniegs 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Naudas sods no 1860 eiro līdz 620 000 eiro kā obligāts papildsods būtu jāpiemēro arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs.
Naudas sodu no no 3100 eiro līdz 1,24 miljoniem eiro kā obligāts papildsods būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums.
Tāda paša apmēra obligātu papildsods būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums.
Naudas sods no no 3100 eiro līdz 1,24 miljoniem eiro kā obligāts papildsods būtu jāpiemēro arī par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes vai par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kura rezultātā cietušajam nodarīts viegls, vidējs vai smags miesas bojājums vai kura rezultātā iestājusies cilvēka nāve.
Naudas sods no no 6200 eiro līdz 3,1 miljonam eiro kā obligāts papildsods būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi.
Tāda paša apmēra obligāts papildsods būtu jāpiemēro par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi.
Ja naudas sods netiks samaksāts, tas tiks aizstāts ar brīvības atņemšanu.
Tāpat grozījumi paredz atcelt iespēju kā sodu piemērot sabiedrisko darbu, jo tas neesot efektīvs sods, lai atturētu no šādu pārkāpumu veikšanas, skaidro TM.
Izmaiņas arī nosaka, ka
par nodarījumu vairs nevarēs piemērot tikai naudas sodu, bet tas būs jāpiemēro obligāti kā papildu sods kādam citam no likumā paredzētajiem soda veidiem.
Grozījumi tiek virzīti, jo, analizējot prokuratūras rīcībā esošo statistisko informāciju, secināts, ka arī pēc iepriekš veikto izmaiņu spēkā stāšanās personai piemērojamais sods nesasniedz šo mērķi. Vēl aizvien saglabājies ievērojams to transportlīdzekļa vadītāju skaits, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vielu iespaidā, norāda ministrijā.
Lai arī šādu nodarījumu skaits samazinājies par 60%, tas joprojām vērtējams kā augsts, skaidro TM.
KONTEKSTS:
Nesamazinoties to autovadītāju skaitam, kas pie stūres sēžas lielā reibumā, situācijas uzlabošanai nepieciešams domāt par vēl bargākām sankcijām, kādā no iepriekšējām Krimināltiesību apakškomisijas sēdēm norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Policijas statistika liecina, ka katru dienu aptuveni 10 vadītāji tiek pieķerti braucam reibumā, un līdz šim piespriestie sodi, kā arī automašīnas konfiskācija ievērojami nesamazina šo pārkāpumu, argumentēja Stukāns, rosinot apsvērt ieviest Krimināllikuma grozījumus, kas paredzētu faktiski visos gadījumos stipri iereibušiem šoferiem šoferiem noteikt brīvības atņemšanu un papildus arī tiesību atņemšanu un naudas sodu.
Pērn oktobrī pieņemtās izmaiņas Krimināllikumā pavērušas iespēju bargāk sodīt dzērājšoferus. Tagad par braukšanu reibumā virs pusotras promiles auto var arī konfiscēt.
