Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija vēl pirms skatīšanas parlamenta sēdē uzklausīja Tieslietu ministrijas, Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, Ģenerālprokuratūras un citu iestāžu viedokli par piedāvātajiem grozījumiem.
Grozījumi paredz grozīt trīs Krimināllikuma pantus un izveidot vienu jaunu pantu.
Rosināts bargāks cietumsods par tādiem noziegumiem kā apvienošanās grupā ar darbībām pret Latviju; palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, tajā skaitā valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij; par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu pret valsts interesēm.
Rosināts vēl bargāks cietumsods, ja šādās darbībās pieķerta personu grupa vai valsts amatpersona. Par šādiem pārkāpumiem papildus paredzēta probācijas uzraudzība un arī mantas konfiskācija, jo šādas darbības var motivēt mantkārīgi nolūki.
Par šiem pārkāpumiem rosināts atteikties no mazāka soda iespējas – īslaicīgas brīvības atņemšanas.
Tāpat Krimināllikumā rosināts arī jauns pants – par militāru un taktisku uzdevumu apmācībām, izņemot gadījumus, kad tās organizētas valsts aizsardzības, kārtības un drošības nolūkos.
Grozījumus atbalsta Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Ģenerālprokuratūra.
Šie Krimināllikuma grozījumi nodrošinās vajadzīgos rīkus, lai Latvija varētu efektīvi paust attieksmi un vērsties pret darbībām, kas apdraud Latvijas drošību, uzsvēra Valsts drošības dienesta pārstāve:
"Gan mūsu pieredze, gan esam arī daudz vērtējuši Ukrainas kolēģu pieredzi, cik kaitīgas un bīstamas ir šāda veida darbības, ar kurām tiek sniegts reāls atbalsts ārvalstīm pret mūsu valsti vērstām interesēm. Attiecīgi mūsu vērtējumā sodiem par šādiem nodarījumiem, kas tieši vērsti pret valsti un līdz ar to arī visas sabiedrības interesēm, jābūt atbilstošiem, un paaugstināts maksimālais brīvības atņemšanas sods nepieciešams, lai Krimināllikuma normas pildītu vispārīgo prevencijas funkciju."
Tieslietu ministrija pēc Rinkēviča aicinājuma vēl izvērtēs aspektus par iespējām piemērot mantas konfiskāciju. Sodu politikas apakškomisijas un Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") arī uzsvēra, ka turpmākajos lasījumos likumprojektu varēs uzlabot.
Tāpat Krimināllikumā rosināts arī jauns pants – par militāru un taktisku uzdevumu apmācībām, izņemot gadījumus, kad tās organizētas valsts aizsardzības, kārtības un drošības nolūkos. Saistībā ar šo piedāvāto regulējumu deputāts Edmunds Teirumnieks (Nacionālā apvienība) interesējās, vai to varētu attiecināt arī uz kaujas imitācijas spēli airsofts.
"Atsaucoties uz 24. februāri pagājušajā gadā [ Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā], diezgan bieži izskanēja, ka airsofta apmācības, kas ir arī ar militāru un taktisku ievirzi, šobrīd tiek kontrolētas, un kādā veidā mēs šo piedāvāto pantu uz to varam attiecināt?" vaicāja Teirumnieks.
Ja airsofta vai peintbola aktivitātes neizvērš pretvalstisku mērķu nolūkā, likums pret tām nevērsīsies, atbildēja Valsts drošības dienesta pārstāve:
"Te mēs nerunājam par airsoftu kā kopumu, kas var būt tikai spēle vai izklaide. Gadījumā, ja šis elements tiek izmantots citiem mērķiem, kā vismaz liecina Ukrainas pieredze, tad šī norma ļautu bargāk vērsties arī pret šādām aktivitātēm."
Valsts prezidenta rosinātie Krimināllikuma grozījumi ceturtdien būs Saeimas sēdes darbakārtībā, tad tos paredzēts nodot skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā. Tās vadītājs Andrejs Judins pieļāva, ka atsevišķas normas turpmākajā procesā varēs precizēt, taču būtiskas izmaiņas piedāvātajā regulējumā nav nepieciešamas.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents drīz pēc stāšanas amatā šī gada jūlijā intervijā LTV pauda neizpratni par 15 500 eiro naudas soda piemērošanu Kremļa propagandistam Maratam Kasemam par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, kā arī par nosacīto sodu par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu, kaut likums paredz arī bargākus sodus.
Rinkēvičs kritizēja prokuratūru, kas "kusli skaidro savus lēmumus" – nepietiek tikai ar likuma pantu uzskaitījumu.
Pēc tikšanās ar prezidentu sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās solīja vērtēt Tieslietu padome.
