Līdz šim Gints Miķelsons ir strādājis kā Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā, ieņēmis vadošus amatus SIA "Lattelecom" un AS "Latvijas Neatkarīgā televīzija". Miķelsonam jau iepriekš bijusi profesionāla pieredze LTV – 2012. gada nogalē viņš pildīja LTV pagaidu administratora jeb prokūrista pienākumus un 2013. gadā kļuva par valdes padomnieku.
"Man prieks redzēt, ka LTV nekad nestāv uz vietas, nepārtraukti attīstās un ir spējusi noturēt savas līderpozīcijas gan lineārajā televīzijā, gan pierādīt sevi digitālajās platformās. Parādās arvien jauni formāti, jauna kvalitāte un jauni veidi, kā komunicēt ar skatītāju," teic Miķelsons.
Uzsākot darbu jaunajā amatā, Miķelsons apņemas rūpēties par to, lai LTV neapstātos televīzijas satura ražošana un tiktu uzturēta infrastruktūra. "LTV tehnoloģiju iepirkumu veiktspējas uzlabošana ir viens no faktoriem, kāpēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nolēmusi piesaistīt papildspēkus esošajai valdei. Otrs uzdevums ir izstrādāt vidēja termiņa tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības plānu. Vēlreiz pārdomāt, kur esam šobrīd, un apskatīties trīs, piecus gadus uz priekšu – saprast, kur gribam nokļūt un kā to paveikt. Trešais uzdevums ir saistīts ar vienotu sabiedrisko mediju –
kopā ar Latvijas Radio kolēģiem ir jāizdomā, kā notiks abu mediju tehnoloģiju un infrastruktūras integrācija."
Runājot par LTV darbībai atvēlēto budžetu un finansējuma modeli, jaunais pagaidu valdes loceklis min, ka "medija budžetam ir jābūt tik apjomīgam, lai tas spētu nodrošināt un izpildīt sabiedrisko pasūtījumu un piedāvāt dažāda veida saturu dažādām sabiedrības grupām. Televīzijas satura ražošana pieprasa daudz resursu, jo ir jādomā par satura veidotāju atalgojumu, kā arī pakalpojumiem un tehnoloģijām, kuras nemitīgi mainās un attīstās. Ir liels izaicinājums strādāt ar budžetu, kas tiek piešķirts no gada uz gadu, jo, lai arī tas ir augošs, nopietnu pirkumu iegādei ir nepieciešams vidēja termiņa budžeta plānojums. Domājot par budžetu, svarīgs ir ne tikai tā apjoms, bet arī finansējuma modelis. Manuprāt, tam ir jākļūst neatkarīgākam no politiķu lēmumiem valsts budžeta plānošanas procesā, jo tikai tādā veidā var uzbūvēt stabilu, neatkarīgu un ilgtspējīgu sabiedrisko mediju."
Miķelsons uzsver, ka "katra sabiedriskā medija galvenais uzdevums ir informēt." Viņš, esot amatā, LTV ir gatavs veicināt regulāru informācijas apmaiņu gan kolektīvā, gan komunikācijā ar sabiedrību. "LTV ir arī kritiskās infrastruktūras spēlētājs, un tas nozīmē, ka mums jābūt pārliecinātiem par savu spēju ražot saturu, to pārraidīt un arī dažādās krīzes situācijās kvalitatīvi uzglabāt." Miķelsons uzskata, ka "LTV būtu vairāk jākomunicē arī starptautiskajā vidē, jo šobrīd būtiski, lai citas valstis zina, kas notiek Latvijas informatīvajā telpā. Jābūt aktīviem komunikācijā, lai pamana ne tikai saturu, bet arī lai starptautiski ir pieejama plašāka informācija par mediju vidi Latvijā. "
"Manuprāt, liels akcents jāliek uz nelineārās televīzijas attīstību. Mūsdienās cilvēki arvien mazāk un mazāk patērē televīziju tās vēsturiskajā izpratnē. Mainās patērēšanas paradumi un formāti, un tiem ir jāseko līdzi. Nelineārā televīzija piedāvā daudz jaunu iespēju ne tikai satura veidošanā, bet arī komunikācijā ar skatītāju – runāt personalizēti, izmantojot dažādus e-pakalpojumus. Turklāt skatītājs mainās, jo tagad no viņa var dabūt arī dažāda veida atgriezenisko saikni. Tāda ir nākotne," runājot par tehnoloģisko attīstību, saka Miķelsons. "Kameru robotizācija jau ir citos medijos, skaidrs, ka ražotāji piedāvā arvien jaunākus un inovatīvākus rīkus. Arī virtuālā realitāte kļuvusi par mūsdienu dzīves sastāvdaļu. Manuprāt, ir jāizmanto iespējas, ko sniedz laikmets, un jāsaprot, kā mākslīgo intelektu un citas jaunās tehnoloģijas var integrēt satura radīšanā un procesu automatizēšanā. Protams, šīs inovācijas sākumā ir jāpēta un jātestē, jo tikai tā var saprast, vai un kā tās var kvalitatīvi izmantot ikdienas darbā. Formāti mainās, un skaidrs, ka ražošana nelineārajiem formātiem prasa arī pārkārtot tehnoloģisko parku. LTV, tāpat kā visur citur, notiek paaudžu maiņa un kompetenču saplūšana, tāpēc man, stājoties amatā, būs svarīgi saprast, kāda ir LTV tehnoloģiju komanda šobrīd – cik spēcīga, kā pietrūkst un ko vajadzētu pilnveidot."
Par neseno diskusiju saistībā ar LTV ēku Miķelsons komentē: "Lai arī ēka iespēju robežās tiek uzturēta un es ceru, ka jebkuram televīzijas darbiniekam ir pienācīga darba vide, kurā ir prieks strādāt, nākamā gada laikā ir jāpārdomā trīs scenāriji par ēkas nākotni. Ir jāsaprot, vai izdevīgāk esošo ēku pilnībā pārbūvēt vai meklēt jaunas mājas kopā ar Latvijas Radio, vai realizēt jau gadiem loloto sapni par jaunu ēku. Šie varianti ir kopīgi jāizvērtē, lai pieņemtu lēmumu un virzītos uz priekšu."
Līdzīgi kā to jau ir paveikušas kaimiņvalstis, 2025. gadā LTV apvienos ar Latvijas Radio, veidojot vienotu Latvijas Sabiedrisko mediju. "Sabiedriskais medijs kalpo kā sabiedrības spogulis, kas labi parāda, cik sabiedrība ir vienota vai sašķelta, kādā attīstības posmā tā atrodas. Jo spēcīgāks un profesionālāks būs sabiedriskais medijs, jo labāks un spēcīgāks būs šis spogulis. Arī LTV kā daļa no Latvijas Sabiedriskā medija sabiedrību spēs labāk informēt, iedvesmot, izklaidēt un galvenais – izglītot. Latvijas informatīvā telpa jāveido spēcīgāka, tāpēc nepieciešamas kvalitatīvas diskusijas ar dažādām grupām par dažādiem jautājumiem. Vienots sabiedriskais medijs nozīmēs arī spēcīgāku žurnālistiku, tā noteikti būs pilnīgi cita vilkme, kas veicinās arī demokrātiskas sabiedrības attīstību. Arī jauna komanda un organizācijas kultūra. Šobrīd LTV un Latvijas Radio tās tomēr ir pavisam atšķirīgas, bet, sanākot kopā, būs jāveido sadarbības un jāapvieno resursi. Uzskatu, ka mums jātiecas uz Ziemeļvalstu mediju formātiem un modeļiem – beidzot jānoķer Somija un Igaunija, kur jau gadiem veiksmīgi darbojas vienoti sabiedriskie mediji," pauž Miķelsons.
