1. septembris ir zīmīgs datums. Tieši šis likumā nosprausts kā gala laiks, līdz kuram Krievijas pilsoņiem palikšanai Latvijā jānokārto latviešu valodas eksāmens. Ne visiem gan tas izdevies. Tādēļ valdība, apsverot provokāciju riskus, pagājušajā nedēļā lēma, ka tie, kas nav eksāmenu nokārtojuši, vai tie, kas vēl tikai apņemsies eksāmenu nokārtot, varēs pieprasīt termiņuzturēšanas atļauju.
Šādam lēmumam iebildusi daļa sabiedrības. Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" šāda lēmuma grozīšanai savākti jau vairāk par deviņiem tūkstošiem parakstu. Bet šodien pie Iekšlietu ministrijas notika protests.
Piketu organizēja biedrības "Atļautais paņēmiens" vadītājs Daniels Treijs, kurš skaidroja savu viedokli:
"Ja pieskaita vēl okupācijas gadus, es domāju, ka ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai iemācītos valodu. Un es domāju, ka divi gadi viņiem nedos neko."
Lēmumu gan vēl pieņēmusi tikai valdība. Tātad par to vēl noteikti gaidāmas arī plašas diskusijas Saeimā, kur tik tikko būs nomainījusies koalīcija.
Grozījumus pirms to izsludināšanas apņēmies izvērtēt arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tomēr, pieņemot, ka esošais priekšlikums tiks apstiprināts, tas nozīmēs, ka Krievijas pilsoņi, kas nav nokārtojuši eksāmenu, iegūs iespēju to izdarīt vēl divus gadus.
Taču ir arī daļa, kas par likuma izpildi nav likusies ne zinis. Pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas, tādu ir ap pieciem tūkstošiem. Arī viņiem paredzēta līdzīga iespēja, bet tikai ar apņemšanos eksāmenu nokārtot tuvāko divu gadu laikā.
Taču – ko tad, ja arī šādos gadījumos Krievijas pilsonis neizrādīs interesi iegūt kaut vai termiņuzturēšanās atļauju?
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja: "1. septembris ir bijis laiks, kad zūd termiņš pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Un ir šīs te 90 dienas brīvprātīgai izceļošanai. Ja šis cilvēks šajā termiņā vēršas, jo šī paziņojuma mērķis ir vēlreiz šo cilvēku aicināt darīt zināmu par sevi, par tiem apstākļiem, kādos viņš atrodas, tad jau sekos [Pilsonības un migrācijas lietu] pārvaldes apstākļu skaidrošana, kur iespējams būs lemt par šī termiņa pagarinājumu."
Vēl spēkā esošais likums nosaka –
šiem cilvēkiem, zaudējot savas tagadējās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, būtu jāzaudē sociālās garantijas un tiesības strādāt.
Taču, ja Saeima apstiprinās grozījumus, šādas iespējas spēkā paliks.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
