"airBaltic" obligācijas 20 miljonu eiro nominālvērtībā 1.jūlijā tiks konvertētas aviokompānijas kapitāldaļās. Tas nozīmē, ka to īpašniekiem piederēs 16,11% uzņēmuma daļu. Obligācijas emitētas 2010.gada aprīlī. Tās sākotnēji piederēja bijušā aviokompānijas vadītāja Bertolda Flika uzņēmumam "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS), kas bija "airBaltic" mazākuma akcionārs, taču, pirms valsts 2011.gadā pārņēma aviokompāniju, šīs obligācijas neskaidros apstākļos nonāca trešo personu rokās, lai gan akcionāru vienošanās šādu iespēju liedza.
''Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem BAS nebija tādu tiesību [nodot obligācijas citām personām],'' atkārtoti apliecina Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, atgādinot, ka par to arī patlaban turpinās virkne tiesvedību starp valsti un bijušajiem "airBaltic" īpašniekiem vai tiem saistītajām personām.
"airBaltic" apvij samezgloti tiesu procesi, raksta žurnāls "Ir". Daļa no tiem ir cīņa par šīm "airBaltic" obligācijām, kuras pretēji līguma nosacījumiem aizceļojušas no BAS uz dažādām firmām. Viens no pēdējiem publiski zināmajiem to īpašniekiem ir necilā Pārdaugavas daudzdzīvokļu namā reģistrēta firma "Sevra" ar 2000 latu pamatkapitālu, kas savu mantu par 24 miljoniem eiro ieķīlājusi firmai "Tālavas investīcijas", kuras īpašnieka vārds atrodams divos savulaik ar bijušo premjeru Andra Šķēles un bijušā politiķa un ministra Aināra Šlesera biznesa interesēm saistītos uzņēmumos.
Šā gada martā valdība no kādas bankas saņēmusi piedāvājumu atpirkt aizklīdušās obligācijas, noskaidroja "Ir".
Piedāvājuma būtība ir šāda - ja banka iegūtu savā īpašumā 14,19 miljonus "airBaltic" obligāciju un panāktu, ka no visām pusēm tiek izbeigtas tiesvedības ap tām, tad valsts tās pēc tam atpirktu no bankas. Darījuma summa varētu būt deviņi miljoni eiro, ko valdība samaksātu bankai, ja tā nokārtotu piņķerīgās attiecības ar bijušo īpašnieku pārstāvjiem.
Amatpersonas neatklāj ne to, kura banka izteikusi šo piedāvājumu, ne darījuma summu. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") skaidro, ka detaļas nepārzinot, jo sarunās nepiedalās, arī ar Šķēli šos jautājumus neesot pārrunājis, taču uzskata, ka darījums ir vajadzīgs valstij.
"Mums ir jābūt skaidrai ["airBaltic"] akcionāru struktūrai, un mēs nevaram atļauties, ka aviokompānijas īpašnieki ir nezināmas personas," saka Matīss. Ministrs uzsver - summa, ko varētu maksāt par obligācijām, būtu krietni mazāka par to nominālvērtību, turklāt Flika ieguldījumus "airBaltic" obligācijās apstiprinot auditori un arī valdības savulaik pieaicinātais konsultants "Prudentia".
Savukārt Innusa uzsver - iespējamo darījumu var vērtēt kā "cerību līgumu", kas stājas spēkā, tikai izpildoties konkrētiem nosacījumiem. "Valsts nav gatava maksāt, ja netiks izbeigtas tiesvedības un šīs prasības, kas celtas pret valsti vai par obligāciju īpašumtiesībām, netiks pabeigtas juridiski korektā veidā, tajā skaitā neatsaucami izbeidzot tiesvedības," saka Innusa. "Mēs nevienu eirocentu nepārskaitīsim, ja būs atvērti, nepabeigti tiesu procesi par obligācijām."
Kāpēc vispār valsts apsver iespēju maksāt par šo strīdīgo obligāciju iegādi, ja jau sākotnēji tās prettiesiski nonākušas citās rokās un valsts varētu izcīnīt sev labvēlīgu lēmumu tiesā? Innusa, līdzīgi kā Matīss, norāda uz nepieciešamību aizsargāt "airBaltic" no nezināmu personu ienākšanas akcionāru lokā, uz augstajām advokātu izmaksām un plāniem piesaistīt "airBaltic" investoru, tiesvedības par īpašumtiesībām to nesekmējot. "Tikpat labi mēs varam skatīties tādā veidā - gaidīt nezināmu laika periodu un zaudēt daļu no ieguldījumiem," skaidro Innusa, noliedzot, ka tas izskatās pēc valsts piekāpšanās izmanīgu nozares profesionāļu šantāžai, jau gadiem mēģinot valsti piespiest uz mierizlīgumu par obligācijām. "Man nav nekādas informācijas, kā BAS šīs īpašumtiesības tālāk realizēja, bet šīs trešās personas tikpat labi mēs varam nosaukt par labticīgām, jautājums, kā tiesa vērtē šo argumentāciju. Un tiesa nav beigusies."
"Ir" rīcībā esošā informācija liecina, ka piedāvājumu valdībai izteikusi "Nordea" banka. Šī banka jau vairākus gadus finansē arī Šķēles ģimenei piederošos uzņēmumus.
Banka atteicās atbildēt, vai piedāvājumu valstij izteikusi pēc savas iniciatīvas vai kāda klienta interesēs, un arī to, kādā veidā "Nordea" varētu panākt visu ierosināto tiesvedību izbeigšanu, ja šajās lietās nav pārstāvēta.
Taču iecerētā darījuma uzbūve vedina domāt, vai daudzās tiesvedības jau sākotnēji nebija mērķtiecīgi virzītas ar vienu nodomu - piespiest valsti uz vienošanos par kompensācijām. To, ka šādas sarunas notiek, "Ir" vēstīja jau 2013.gada nogalē. Tolaik sarunas par šo tēmu konsultanta statusā nenoliedza arī Šķēle, bet summa, ko uzņēmēji saskaņā ar neoficiālu informāciju vēlējušies saņemt kompensācijā par zaudētajiem ieguldījumiem "airBaltic", bija daudz augstāka - 27 miljoni eiro. Tagad Šķēle atteicās atbildēt uz "Ir" jautājumiem, pārmetot nepatiesas informācijas sniegšanu un "nespēju nodalīt faktus no viedokļa".
Jau rakstīts, ka valsts pašlaik veic sarunas par aviosabiedrības "airBaltic" 20 miljonu eiro vērto obligāciju atpirkšanu no to pašreizējiem turētājiem, taču par nominālvērtību tās neplānojot pirkt.
Valsts kopš 2011.gada "airBaltic" glābšanai no bankrota jau sniegusi vairāk nekā 100 miljonu eiro atbalstu, un 82,6 miljoni eiro pašlaik ir kapitalizēti jeb pārvērsti akcijās.
Emitēt konvertējamās obligācijas 42,7 miljonu eiro apjomā 2010.gada aprīlī lēma toreizējie "airBaltic" akcionāri. Valsts ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra starpniecību ieguldīja 22,5 miljonus eiro un toreizējam "airBaltic" vadītājam Flikam piederošām BAS - 20,2 miljonus eiro.
Pēc Flika un BAS lielāko finansētāju - "Snoras" bankas un "Latvijas Krājbankas" - kraha 2011.gadā "Krājbanka" pārņēma BAS, bet tai piederošās "airBaltic" akcijas - valsts.
Obligācijas BAS ieķīlāja "Norvik" bankā. Banka tās nodeva uzņēmumam "Veriko", bet pēc nesaskaņām banka šīs obligācijas pārdeva uzņēmumam "Sevra".
"Krājbankas" maksātnespējas administrators tiesājas par šo vērtspapīru atgūšanu, un no tiesvedības izriet, ka vēl nesen "airBaltic" obligācijas atradās kādā Pārdaugavas dzīvoklī reģistrētas firmas "Sevra" kontā "Norvik" bankā.
