Žurnāls atgādina, ka laikā, kad "airBaltic" nonāca finanšu grūtībās, toreizējais vadītājs Bertolts Fliks caur savām firmām ņēma kredītus lidsabiedrības darbības turpināšanai Vladimira Antonova kontrolētajās bankās "Krājbanka", "Snoras", "Investbank". Līdz 2011.gada 3.oktobrim apzinātās saistības sasniedza aptuveni 70 miljonus eiro, un valsts ar kreditoriem vienojās šos parādus restrukturizēt - visas saistības pārņēma pati lidsabiedrība, bet aizdevumu atdošanai noteica 15 gadu termiņu. Taču pēc banku maksātnespējas konstatēšanas sākās naudas piedziņas process, tajā skaitā šāgada februārī "Krājbankas" administrators neveiksmīgi mēģināja izsolē par 73 miljoniem eiro pārdot visu pret "airBaltic" vērsto prasījumu kopumu.
Martā ar administratoru sarunu procesā panākts mierizlīgums. "Šī ir labākā vienošanās, ko vispār varēja dabūt no šī aktīva," skaidro "KPMG" pārstāve Una Petrauska, norādot - banka līdz ar vienošanos arī beidzot sākusi saņemt procentu maksājumus par izsniegtajiem kredītiem, un visa nauda jāatdod 15 gadu laikā.
SM pašlaik nesniedz plašāku informāciju par mierizlīguma detaļām, norādot, ka par to vēl jālemj tiesām, taču SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa uzsver - panāktā vienošanās ir būtiska. "Esam gandarīti, ka mēs vairs nestrīdamies savā starpā ar patiesajiem kreditoriem," saka Innusa.
SM un "KPMG" panāktais mierizlīgums faktiski nozīmējot pielikt punktu visu šo pušu sāktajām tiesvedībām. Mierizlīguma rezultātā tiek atzīta 2011.gada 3.oktobra vienošanās par spēkā esošu, uzsver Innusa. Šo vienošanos noslēdza valsts, mazākuma akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS), kā arī visi lielākie kreditori un patiesā labuma guvēji, kopīgi vienojoties, kā risināt "airBaltic" finanšu problēmas un pārvaldīt lidsabiedrību pēc Flika padzīšanas. Taču gandrīz visas puses šo vienošanos vēlāk centās apstrīdēt, katra ar saviem motīviem - valsts, lai panāktu tās izpildi, kreditori, lai izvairītos no parakstītās vienošanās.
Kā norāda "Ir", aviokompānija iesaistīta vairāk nekā 20 tiesvedībās desmitiem miljonu eiro vērtībā, kas draudot paralizēt "airBaltic" darbu. Visas šīs lietas varot nosacīti iedalīt divās lielās grupās - viena daļa prasību saistītas ar 2011.gada 3.oktobra akcionāru un finansētāju vienošanos, saskaņā ar kuru valsts atguva kontroli "airBaltic", ko iepriekš faktiski bija pārņēmis aviokompānijas vadītājs un BAS pārstāvis Fliks. Otra daļa saistīta ar dažādu juridisku personu finansiālām prasībām un pretenzijām uz lidsabiedrības kapitāldaļām.
"Ir" vēsta, ka sarunas par mierizlīgumu intensīvi norit arī citā strīdā - saistībā ar firmas "Sevra" pretenzijām uz 46% "airBaltic" akciju. Cīņa šajā tiesvedībā rit par "airBaltic" obligācijām, kas tika emitētas 2010.gada aprīlī. Toreizējais Flika plāns bijis par 30 miljoniem palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, kam valsts kā vairākuma akcionārs piekrita. Saglabājot līdzšinējās īpašnieku proporcijas, valsts ieguldīja obligācijās 15,8 miljonus latu, bet Flika pārstāvētajam BAS pienācās obligācijas 14,19 miljonu vērtībā. Saskaņā ar emisijas noteikumiem šīs obligācijas tiks pārvērstas "airBaltic" akcijās nākamā gada 1.jūlijā. Tātad BAS obligāciju īpašnieks nākamgad kontrolēs aptuveni 46% visu "airBaltic" akciju.
Kādā Pārdaugavas dzīvoklī reģistrētās firmas "Sevra" pamatkapitāls ir 2000 latu, toties tā ir pamanījusies 2012.gadā visu savu mantu ieķīlāt firmā "Tālavas investīcijas" - prasījuma summa sasniedz 24 miljonus eiro, norāda žurnāls. Šī firma pieder valcēnietim Normundam Nebojam. Viņa vārds atrodams divos savulaik ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera biznesa interesēm saistītos uzņēmumos. Iepriekšējā "airBaltic" obligāciju īpašnieka - firmas "Veriko" - vienīgais valdes loceklis ir kāds cits valcēnietis, vietējās pašvaldības deputāts Aivars Sjademe, kurš neatklāj, kā savulaik ticis pie lidsabiedrības obligācijām. Taču portāls "Delfi", atsaucoties uz tā rīcībā esošiem firmas "Veriko" kontu izrakstiem "Norvik" bankā, pērn ziņojis, ka "Veriko" ir saņēmis 74 000 eiro aizdevumu no Šķēles ģimenei pastarpināti piederošās firmas "Inpo 13".
Lieta tiek skatīta Valkas tiesā. Lai gan prāvā izsludināts pārtraukums, līdz Augstākās tiesas senāts pieņems lēmumu citā saistītā lietā, Valkas tiesnese pērn pirms lietas iztiesāšanas jau izpildīja prasītāju lūgumu apķīlāt valstij piederošās "airBaltic" akcijas. Līdz ar to valstij pašlaik ir ierobežotas iespējas rīkoties ar sev piederošo uzņēmumu - lai arī turpinās investora meklējumi, valsts nevar ne pārdot daļas, ne palielināt uzņēmuma pamatkapitālu.
"Ir" skaidro, ka daudzo pret "airBaltic" vērsto tiesvedību mērķis esot paralizēt uzņēmuma darbību, piespiežot izmaksāt kompensācijas atsevišķām personu grupām. Pērn notika sarunas par mierizlīgumu šajos jautājumos, kurās iesaistījās gan Šķēle, gan bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Summa, ko tiesvedību rosinātāji prasa no valsts, tagad esot sarukusi no 27 miljoniem eiro līdz aptuveni desmit miljoniem eiro. Kā raksta "Ir", ar Šķēli saistītie spēki centušies likt šķēršļus arī valsts un kreditoru mierizlīgumam, bet pēc tā noslēgšanas bijušais viņa partijas biedrs Andris Ārgalis vērsās Ekonomikas policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu par "Krājbankas" administratora "ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu mantkārīgā nolūkā", slēdzot bankai neizdevīgu vienošanos ar "airBaltic".
Valdībā gan joprojām uzsver, ka par šīm sarunām neko nezina. Arī jaunā Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītā valdība neesot devusi mandātu slēgt vienošanos par kādām kompensācijām personām, kuru vārdi nav atrodami uzņēmuma kreditoru sarakstā.
