"Diemžēl, gāzes monopola lobijs Latvijas politikā ir tik spēcīgs, ka Saeimas deputāti ir gatavi pat uz visai neordināru rīcību - aiz slēgtām durvīm darīt valdības darbu, pieņemot lēmumu, kas faktiski robežojas ar valsts stratēģiskās politikas maiņu", norāda Zīle.
"Neskatoties uz to, ka valdībai ir jārisina sarunas ar "Latvijas Gāzes" privātā īpašnieka "Gazprom" pārstāvjiem par tirgus liberalizāciju, un šobrīd tiek gatavots valdības atzinums par t.s. ES trešās enerģētikas paketes ieviešanu Latvijā, uz ko attiecas arī Tautsaimniecības komisijas atbalstītie likuma grozījumi, Saeimas deputāti ir pasteigušies "ielikt kāju durvīs", no savas puses faktiski pasakot, ka nekāda tirgus liberalizācija Latvijā nav vajadzīga. Citiem vārdiem - lai tiktu uz īsu audienci pie Krievijas premjera, Latvijai ir jānoliecas tik zemu, ka tas kļūst pat uzkrītoši nepieklājīgi," uzskata EP deputāts.
Zīle arī atzīst, ka likuma grozījumos piedāvātā gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana līdz brīdim, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras ES dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai, pēc būtības nozīmē, ka šāda savienošana nekad nenotiks. "Tas ir vistas un olas princips", norāda Zīle. "Mēs nevaram gaidīt trešās puses investoru ienākšanu tirgū, iekams nav sagatavota attiecīga likumdošana, kas nodrošina viņiem brīvu piekļuvi gāzes pārvadei, vai arī tiesības šādu pārvades tīklu veidot pašiem. Savukārt "Latvijas Gāze" un Saeimas Tautsaimniecības komisija piedāvā piekļuvi tirgum ieviest likumdošanā tikai tad, kad šādi investori būs parādījušies. Tas ir absurds", uzsver Zīle.
EP deputāts arī atzīst, ka gadījumā, ja Saeima atbalstīs ierosinātos Enerģētikas likuma grozījumus, tiks pielikts punkts kopīgam un ES finansiāli atbalstītam sašķidrinātās gāzes terminālim Baltijas valstīs. "Protams, ar dažādu "investoru" aktivitātēm šis projekts jau iepriekš ir "veiksmīgi" novilcināts, iedragājot Latvijas iespējas par to vienoties politiskā līmenī", uzskata Zīle. Viņš arī norāda, ka Latvijas kaimiņi tikmēr ir sagatavojuši likumus - Lietuvā ir nodrošināta trešās puses pieeja gāzes tīkliem no 2014.gada, bet Igaunijā - no 2015. gada 1. janvāra. Tādējādi "Latvija ir tā, kas ne tikai atsakās liberalizēt savu tirgu, bet traucē to darīt arī pārējām Baltijas valstīm," norāda deputāts.
Viņš arī norāda, ka ES gāzes tirgus liberalizācijas direktīvas izņēmuma punkts, kas ļauj liberalizāciju atlikt Somijai, Igaunijai un Latvijai, nebija Briseles vēlme - to panāca šo valstu gāzes uzņēmumi un atbildīgās ministrijas. Šīs valstis no šī izņēmuma stāvokļa var atteikties jebkurā brīdī, ko jau izdarījusi Igaunija. "To labi saprot arī "Latvijas Gāze", kas gatavojas strādāt ar sašķidrinātās gāzes sezonālo uzglabāšanu, kas varētu tikt ņemta no šķidrās gāzes termināļa Lietuvā," norāda deputāts.
"Krievijas āķis, uz kura mēdz uzķerties arī Latvijas politiķi, šajā gadījumā ir skaidrs - ja neveiksiet tirgus liberalizāciju, jums būs viena gāzes cena, ja veiksiet - pilnīgi cita, daudz augstāka. Ja mēs šim spiedienam pakļaujamies, mēs faktiski ejam Ukrainas un Baltkrievijas ceļu, kur manipulācija ar gāzes cenām tiek izmantota kā Krievijas politiskās ietekmes instruments. Turklāt sabojājam attiecības ar kaimiņiem un akcentējam Latvijas ģeopolitiskās virzības maiņu. Faktiski, ja mēs atsakāmies no gāzes tirgus liberalizācijas, argumenti par ģeopolitiskās drošības iegūšanu no eiro ieviešanas kļūst vienkārši smieklīgi. Tā nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas "nokaušanas" efektu. Gāzes monopols kā ierocis ģeopolitisko interešu īstenošanai ir daudz spēcīgāks nekā piederība monetārai savienībai", uzsver Zīle.
Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums trešdien sēdē vienojās veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.
Tādējādi atbalstīts AS "Latvijas gāze" ierosinājums veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atsakoties no patlaban noteiktā tirgus liberalizācijas termiņa 2014.gada 4.aprīļa. Komisijas vairākums nolēmis LG piedāvātos likuma grozījumus virzīt uz balsojumu Saeimā.
