Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

ASV vakcinēts jau katrs trešais iedzīvotājs

Dienas ziņas

Latgalē slēgtas trīs autoostas

Zemnieki sašutuši par masas ierobežojumiem uz ceļiem

Zemnieki sašutuši par masas ierobežojumiem uz ceļiem

Aptuveni 800 autoceļu posmiem šopavasar noteikti transporta masas ierobežojumi. Tas kavē zemes apstrādi, augu mēslošanu un pavasara sēju. Gadu no gada lauksaimnieki rēķina, vai finansiālie zaudējumi, ja darbi nav izdarīti laikā, būs lielāki par sodu, ja viņus pieķers ierobežojumu pārkāpšanā.

Rēzeknes novada Pušas pagastā IK “Izidori” īpašnieks Valdis Zujs graudus sāka audzēt pirms vairāk nekā desmit gadiem, un nu lauki dažādās vietās aizņem aptuveni 270 hektārus. Līdz lielākajai daļai no tiem tagad pēc likuma braukt ar tehniku nedrīkst.

“Mēs esam tie likuma pārkāpēji. Ziemāji jābaro, izejvielas jāpiegādā, raža jāizved. Ap 100 000 es zaudēju. Nekas tās kompensācijas nedod. Bet kreditori, bet piegādātāji?” jautāja zemnieks.

Transporta masas ierobežojumi pašlaik noteikti aptuveni 820 autoceļu posmiem, līdzīga tendence ir arī kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova stāstīja, ka “gadījumā, ja smagā tehnika ceļus sabojās, vietējie iedzīvotāji vienkārši nevarēs tikt laukā no savām mājām. Jārēķinās ar to, ka vai nu tās kravas jāsadala vai jāmaina kādi piegādes termiņi”.

Lauksaimniekiem situācija gan raisa pat ironiju, jo, neskatoties uz ikgadējiem ierobežojumiem, ar grants ceļiem saistītas arī vairākas citas aplamības.

“Te kādreiz bija normāls grāvis, un te visus šos grāvjus aizber, loģiski veidojas atkal ūdens uzkrāšana. Ja ūdens neaiziet, stāv uz vietas, tas veido mīkstu pārējo grunti un lūk – veidojas bedres! Viss ir vienkārši, fizika,” norādīja Valdis Zujs.

''Zemnieku saeimas'' valdes loceklis Mārtiņš Trons stāstīja, ka kāds zemnieks prasījis pašvaldībai – “kāpēc, jūs esat uzlikuši tur, piemēram, piecu vai desmit tonnu zīmi, ceļa stāvoklis ir atbilstošs, lai pa to pārvietotos arī smagākas kravas, piemēram, līdz 20 tonnām”. Uz ko pašvaldība atbildējusi: kāda zīme mums bija, tādu mēs izlikām!  

Biedrība “Zemnieku saeima” pievēršot lielāku uzmanību masas ierobežojumiem uz ceļiem, cer, ka jaunu risinājumu rašanā aktīvāk iesaistīsies pašvaldības, uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” un ministrijas.

Viņuprāt, ceļiem turpmāk jāvirza Eiropas Savienības finansējuma līdzekļi, kas paredzēti Covid-19  pandēmijas seku novēršanai, gan arī finanses, ko pašvaldības gūst no nekustamā īpašuma nodokļa.

“Ja mēs paskatāmies, tad mēs jau kā zemes īpašnieki maksājam nodokli, kas ir principā infrastruktūras nodoklis, lai piebraukšana līdz mūsu īpašumam būtu iespējama jebkurā laikā jebkuros apstākļos,” norādīja Mārtiņš Trons.

 “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova informēja, ka “šogad aptuveni 50 miljonus eiro marta beigās valdība piešķīra tieši ekonomikas stimulēšanai, pārsvarā tie būs ieguldījumi seguma atjaunošanā uz reģionālo un arī vietējo autoceļu posmiem”.

Finanšu ministrija skaidroja, ka vismaz pagaidām no Covid-19 līdzekļiem Satiksmes ministrijai būs 155 miljoni eiro, tajā skaitā paredzēts finansējums arī ceļu remontiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt