Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam „Rīta Panorāma” skaidroja, ka zemnieki vēlas, lai likuma grozījumi tiktu apstiprināti un tuvāko divu divarpus mēnešu laikā stātos spēkā. Izmaiņu būtība ir noteikt, kas var iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un uzlikt par pienākumu to apstrādāt.
Likuma grozījumi nerunā par ārzemniekiem vai vietējiem, bet ierobežo spekulatīvos darījumus, jo šobrīd vidēji 17% darījumu ar lauksaimniecības zemi ir spekulatīvie darījumi, un dažos reģionos pat līdz 30%, stāstīja Dzelzkalēja.
Viņa skaidroja, ka tagad „zemnieki ir atspērušies un var zemi apsaimniekot”, ir saimnieki, kam ir ganāmpulks, kuru varētu palielināt, bet blakus ir aizaudzis lauks, kura īpašnieks to nepārdod un neapsaimnieko, vienkārši ieguldījis naudu, gatavs maksāt dubultnodokli un gaida.
Dzelzkalēja sacīja, ka zemnieki cer uz deputātu veselo saprātu, ka deputāti nostāsies Latvijas lauksaimnieku pusē, un tuvākie mēneši to parādīs.
Tā ir filozofijas maiņa - vai mēs zemi uzskatām par nekustamo īpašumu, vai tomēr par lauksaimniecības zemi, jo tai noteikts izmantošanas mērķis – lauksaimniecībā izmantojamā zeme. „Mēs ejam to ceļu – šis ir nacionālais resurss, un mēs to izmantojam ražošanā”, skaidroja Dzelzkalēja.
Otrdien valdība izskata neviennozīmīgi vērtētos grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas mainīs nosacījumus, ar kādiem nākotnē varēs iegādāties lauksaimniecības zemi. Vairākas lauksaimniecību organizācijas uzskata, ka likuma grozījumi jāievieš steidzami, un to atbalstam plāno piketu pie valdības. Savukārt Latvijas lauksaimniecības attīstības padome uzskata, ka likums ierobežos zemes īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu.
