Eiro fokusā

Covid-19 pandēmijas laikā arī apdrošinātājiem bija jāmācās strādāt jaunos apstākļos

Eiro fokusā

Noslēdzies Latvijas Bankas rīkotais studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss

Lielajiem zemeņu audzētājiem daļa ražas var palikt uz lauka

Zemeņu audzētāji: Svelme paātrinājusi ogu nogatavošanos; bažas, ka daļa ražas paliks uz lauka

Zemeņu laiks šogad jau tuvojas nobeigumam. Zemeņu audzētāji atzina, ka vasara, kas daudzviet iesākās ar salnām un pat ar sniegu, nav bijusi īpaši labvēlīga zemenēm. Ogas esot sīkākas nekā citus gadus, un to nogatavošanos pāatrinājis karstais laiks jūnijā. Lielie zemeņu audzētāji satraucas, ka daļa ražas var palikt uz lauka.

"Raža šogad ir sliktāka tajā ziņā, ka ogas ir sīkākas. Par kopējo ražas daudzumu varēs runāt tad, kad tā būs novākta," izrādot savus  sarkanām zemenēm pilnos laukus divu hektāru (ha) platībā, Kārsavas novada saimniecības "Ceļa strazdi" saimniece Marita Joņina atklāja, ka saimniecība atrodas netālu no šosejas un tas ļauj pircējiem pašiem atbraukt un nopirkt jau salasītās ogas vai arī salasīt tās pašiem.

"Ogas tirgojam gan uz vietas saimniecībā, gan vedam piegādēs, gan brauc arī pašlasītāji. Ar noietu viss ir kārtībā. Strādnieki mums ir.

Mēs katru gadu izmantojam sezonas laukstrādniekus. Pārsvarā tas ir viens un tas pats kontingents. Ir, kas strādā. Es nedomāju, ka mazām saimniecībām tā ir problēma," sacīja Joņina.

Nav problēmu ar ogu novākšanu arī zemnieku saimniecībā "Purvmaļi" Zilupes novada Pasienes pagastā, kur tiek audzētas zemenes trīs hektāru platībā. Saimniece Skaidrīte Marčenoka stāstīja, ka ražas novākšanā ir iesaistījusies visa ģimene. Strādnieki palīgā netiek saukti.

"Kad pirmie ziedi tika zem salnām, domājām, ka būs diezgan slikta raža, bet raža šobrīd ir daudz labāka, nekā bija iepriekšējos gados.

Ogu ir ļoti daudz, bet tas trakais karstais laiks paātrināja ogu nogatavošanos, tāpēc ir grūti realizē tādos kvantumos, bet  palēnām viss iet uz priekšu – tirgojam," teica Marčenoka.

Lai arī "Purvmaļu" saimniecība atrodas pierobežā, viens lauks atvēlēts pašlasītājiem. Rast savus gala patērētājus un pircējus palīdz gan ilggadējā sadarbība ar pircējiem, gan arī sociālie tīkli, jo saimniecība atrodas tālu no pilsētām un lielākoties ogas tiek piegādātas pircējam līdz mājam.

Ja mazie zemeņu audzētāji zemeņu ražu novāc vai nu pašu spēkiem, vai algojot sezonas strādniekus un par to trūkumu nesūdzas, tad tieši pretējā situācija nonākuši lielie zemeņu audzētāji. Viens no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā ir Apsīšu ģimene no Mālpils novada, kas audzē zemenes vairāk nekā 20 gadus un šobrīd apsaimnieko ap 20 ha ar zemenēm. Ginta Apsīte atklāja, ka šis gads viņiem ir ļoti smags un draud ar lieliem zaudējumiem.

"Šogad ziema nebija īpaši labvēlīga zemeņu ražai, jo ziednešu ir maz. Tas nozīmē, ka pati raža ir maza jau cerā, sliktāka kā tajās labajās ziemās, kad ir sniegs. Pati raža ir ļoti steidzīga sakarā ar lielo karstumu, jo ogas nogatavojas ātri. Ja tām vajadzētu ražot 4 nedēļas, tad tagad tās noražo 2,5 nedēļās," klāstīja Apsīte.

Covid-19 krīze, liedzot laicīgu viesstrādnieku piesaisti, nodarījusi vēl lielāku postu. "Tā ir traģēdija. Šogad sakarā ar to, ka neļāva ievest laicīgi  viesstrādniekus, viesstrādnieki aizbrauca strādāt uz citām valstīm."

Apsīte atzina, ka tagad nekas cits neatliek, kā meklēt ogu lasītājus tepat Latvijā. Taču te darba tirgū situācija ir kritiska.

"Viesstrādnieku, kas strādā Latvijā, raugoties no manas pieredzes, mums ir vajadzīgi tādi simts, bet, ja latvieši lasa, mums vajag trīs vai četrus simtus. Un mēs nevaram dabūt 300 vai 400 latviešu, jo vienkārši viņi negrib nākt lasīt ogas. Tas ir pēdējais, uz kurieni [iet strādāt]. Ir viens otrs, kuram ļoti patīk – viņš nāk katru gadu un ir laimīgs, ka atkal ir nokļuvis zemeņu laukā, bet tas ir ļoti mazs procents. Tu vari maksāt arī ļoti lielas algas, bet tas vienalga latvietim ir par grūtu.

Līdz ar to lauki paliek ar saražotām ogām. Es nedomāju, ka ne tikai mēs nenolasām. Ogas nenolasa ļoti daudzas saimniecībās," sprieda Apsīte.

Apsīte stāstīja, ka savos zemeņu laukos aicina arī pašlasītājus, taču ar to situāciju nav iespējams izglābt.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) eksperte Inta Čodere teica, ka Latvijā jau vairāku gadu garumā sezonas darbu darba devēji izjūt darbaspēka trūkumu un tas attiecas uz dažādām nozarēm, tostarp arī uz lauksaimniecības nozari.

"Šogad NVA ir uzsākusi kampaņu, lai veicinātu darbaspēka piesaisti sezonas darbiem. Mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa "Sezonas darbi", kur ir apkopotas visas sezonas darbu vakances. Šajā akcijā jau ir iesaistījušies 85 darba devēji, un šobrīd ir aktuāli 99 darba sludinājumi," atzina NVA pārstāve.

Pēc Lauku atbalsta dienesta platību maksājumu datiem, Latvijā zemenes audzē apmēram 500 hektāros. Iespējams, šis cipars ir lielāks, jo ne visi platības deklarē, īpaši mazie saimnieki. Lauksaimniecībā, tostarp arī augļkopībā, pašlaik ir 575 vakances, ko pieteikuši 48 darba devēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti