Pārdotas 59 vidi degradējošas būves, četras būves nojauktas, pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām, tādējādi radot iespēju to jaunai attīstībai, deviņām kultūrvēsturiskām ēkām atjaunotas fasādes, jumti, novēršot degradācijas pazīmes.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna informēja, ka zināmākie no pērn atjaunotajiem objektiem ir Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, izstāžu zāle “Arsenāls”, kā arī administratīvās ēkas – Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga birojs Baznīcas ielā 25, Rīgā.
Kopumā VNĪ 2020. gadā pārdeva 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro. Lielākie pārdotie objekti ir biroju ēka Mucenieku ielā 3, Rīgā (678 600 eiro), administratīvā ēka Jelgavas pilsētas centrā, Akadēmijas ielā 3 (530 480 eiro), īpašumi Gaujas ielā 25, Vangažos (225 300 eiro), Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī Dubultu prospektā 42, Jūrmalā (188 200 eiro).
“Lielākā daļa valsts pārvaldei nederīgo īpašumu tiek virzīti pārdošanai par ekonomiski pamatojamu cenu, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa – atjaunoti, lielākoties kultūrvēsturiskie objekti, piemēram, izstāžu zāle “Arsenāls”, kurai pērn gada nogalē pabeigts fasādes remonts un atjaunošanu plānots turpināt iekštelpās.
Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai
– mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti,” stāstīja Vārna.
VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs – VNĪ pārvaldībā ik gadu nonāk virkne ministriju valdījumā esošu īpašumu, kam nav rasts pielietojums publiskai funkcijai un valsts iestādēm, likvidētas mācību iestādes reģionos, kas savu darbību pārtraukušas, bezsaimnieka manta un likvidētu uzņēmumu īpašumi. Lielākajā daļā gadījumu īpašumu sastāvā ir sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, arī daļēji un pilnībā sagruvušas.
Kopumā kopš 2018. gada sākuma, kad uzņēmuma portfelī bija ap 200 no valsts tai nodotu degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), degradēto īpašumu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi –
no šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajiem 13% no Latvijas valsts īpašumiem, 96 ir degradēti (ar A un B kategorijas grausta statusu).
No tiem 70 īpašumi atrodas reģionos, 26 – Rīgā. VNĪ esot skaidrs plāns to sakārtošanai.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Uzņēmums šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība; Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā; fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā; kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
