VM budžets 2022: Atbalsts maksas rezidentiem, nepietiekami līdzekļi mediķu algām, medikamentiem un pakalpojumu pieejamībai

Nākamā gada budžetā Veselības ministrija cer saņemt 1 miljardu un 535 miljonus eiro. Šī nauda ļaus turpināt jau iesāktos darbus, kā arī paveikt ko jaunu – piemēram, paredzēts, ka no nākamā gada vairs nebūs absurdās situācijas, ka tā sauktajiem maksas rezidentiem ne tikai nemaksā par darbu slimnīcās, bet viņiem par rezidentūru pat jāpiemaksā. Tāpat varētu būt pieejams plašāks valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits. Daļēji atrasta nauda arī onkoloģijas plāna izpildei un citiem prioritārajiem mērķiem, taču medikamentu un ārstniecības pakalpojumu pieejamības veicināšanai vēlamā nauda gan budžeta ailēs neparādās kā plānots. Naudas nepietiks arī mediķu algu modeļa izstrādei par ko ārsti ir gana pikti. 

Veselības nozares 2021.gada budžeta salīdzinājums Baltijas valstīs

Veselības ministrijas budžets 2022.gadamKristaps Feldmanis

Šajā gadā Latvijā veselības nozarei atvēlēts 1 miljards un teju 360 miljoni eiro. Krietni vairāk – 2 miljardus un 715 miljonus veselībai atvēlējuši kaimiņi lietuvieši. Tiesa gan – skatoties procentuālo sadalījumu no kopējiem budžeta izdevumiem, starpība nav tik liela – Latvija veselībai atvēlējusi 12,6%, bet Lietuva – 13,4%. Tikmēr Igaunijas sociālo lietu ministrija un finanšu ministrija skaidrojusi, ka sīki izdalīt datus par Igauniju gan nevarot, jo par veselību atbildīgā ministrija pārrauga arī lielu daļu jautājumu, par kuriem Latvijā atbild Labklājības nozare.

Tomēr ministrija centusies izdalīt veselībai atvēlēto – šajā gadā tie ir aptuveni 2 miljardi eiro. 

Tas nozīmē, ka Latvija uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei atvēlējusi aptuveni 718 eiro, Lietuva – ap 975 eiro, bet Igaunija ievērojami vairāk – apmēram 1504 eiro.

Un ministriju sniegtā informācija par gaidāmo budžeta apjomu nākamajā gadā liecina – Igaunija veselības aprūpei plāno 2,2 miljardus, Latvija, vairāk nekā 1,5 miljardus, bet Lietuva jau plāno nedaudz pārsniegt 3 miljardu robežu. 

Nākamā gada budžeta prioritātes veselības nozarē Latvijā

Prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā sākotnēji prasīti 702 miljoni eiro, bet valdībā izcīnīti 130 miljoni. No tiem 103 miljoni tiks tērēti bāzes izdevumiem, pakalpojumu pieejamības vairošanai, atalgojumu celšanai un citiem mērķiem, bet 26.7 miljoni eiro tiks ieguldīti vienreizējos pasākumos un investīcijās. 

Nākamajam gadam kopējais budžeta apjoms ir plānots 1 miljards 535 miljoni eiro.

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins izcēla jomas, kurās nākamajā gadā nav iegūts nekas vai gandrīz nekas: “Bija plānots palielināt tarifus, pielīdzinot tos reālajai situācijai un arī nodrošinot lielākas kompensācijas medikamentu sadaļai, nodrošinot gan lielāku pieejamību cilvēkiem pie medikamentiem, gan arī nodrošinot kvalitatīvāku pakalpojumu sniegšanu, nav atbalstīts vispār. Savukārt otra sadaļa, kurā ir vislielākais “grieziens” ir pie veselības aprūpes pakalpojumu palielināšanas, kur no 47 miljoniem ir atbalstīti tikai 5,3. Šeit bija plānots palielināt pakalpojumu skaitu.

Krietni labāk gan veicies ar pieprasījumu cilvēkresursu attīstībai. Šeit pieejami 43 miljoni, kas ir teju puse no sākotnēji šajā sadaļā prasītā.

Tikmēr Jauno ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešanai piešķirti 35 miljoni eiro. Tomēr gan ministrija, gan nozares asociācijas uzskata, ka ar šo naudu plānoto modeli nav iespējams ieviest. 

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Arturs Šilovs skaidroja: “Jāsaka, ka šajos visos apstākļos tas nav nedz saprotams, nedz mēs meklējam kādus loģiskus izskaidrojumus tam. Mēs runājam par krīzi, šo krīzi iznes veselības aprūpes sistēma. Tajā pašā laikā nauda tiek aizņemta, kaut kur guldīta iekšā, bet algām mums joprojām nav.”

Šilovs gan slavē citus sasniegumus, proti, nākamā gada budžetā ieplānota nauda darba samaksas nodrošināšanai tā saucamajiem maksas rezidentiem, kuri līdz šim par iespēju strādāt slimnīcā ne tikai nesaņēma algu, bet pat bija spiesti paši maksāt par rezidentūru. Tāpat atzīstama ir rezidentūras vietu skaita palielināšanai atrastā nauda. 

Tikmēr Veselības aprūpes pakalpojumiem no prasītajiem 186 miljoniem ir pieejami aptuveni 55 miljoni, jeb 30%. No tā: onkoloģijas plānam – 30 miljoni, psihiatrijas nodrošināšanai – 5, līdzmaksājumiem personām ar 2. grupas invaliditāti – 8 miljoni, reto slimību ārstēšanas atbalstam – nedaudz virs 5 miljoniem eiro. Tikmēr vakcinācijai pret gripu – 1,8 bet insulīna ievadīšanas ierīcēm bērniem gandrīz pusmiljons eiro.

Nozares kapacitātes celšanai tērēs pusotru miljonu. Vēl 4,5 miljonus novirzīs paliatīvajai aprūpei. Šī summa gan nespēs segt visas vajadzības, pārliecināts ir ārsts, paliatīvās aprūpes speciālists Vilnis Sosārs.

“Paliatīvā aprūpe nav algas ziņā konkurētspējīga un tā arī 3 apmācīti ārsti mums aizgāja projām. Nu, ir jāpilda solījumi valdībai, tā kā, es domāju, ka te arī loģiski parādās visas tās sekas,” atzina Sosārs.

Tikmēr Covid-19 apkarošanas pasākumiem tika prasīti 150 miljoni eiro, bet ir panākts atsevišķs lēmums, ka ministrija šo naudu pieprasīs pēc faktiskajiem izdevumiem, tādēļ šī nauda ministrijas budžetā netiks iekļauta. 

Vērtējot budžetu Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins gan kopumā plānotajā budžetā redz ļoti nozīmīgas iezīmes, Proti, iepriekšējos gados piešķīrumi budžetā bija tikai priekš personāla atalgojuma, bet šogad papildus cilvēkresursu attīstībai, nauda rasta arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt