Valsts kontroliere neatklāja, kas ir pārējie uzņēmumi, kuru galvojumus valstij var nākties atmaksāt, jo to paredz Valsts kases uzliktie ierobežojumi.
VK secinājusi, ka valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēma ir neefektīva.
Amatpersonu pieņemtie lēmumi dažkārt neesot izsekojami un demonstrējot politiķu un ierēdņu nespēju domāt par savas rīcības sekām.
Tā, piemēram, VK izsekojusi "Liepājas metalurga" galvojuma piešķiršanas procesam un konstatējusi, ka "atbildīgo amatpersonu rīcība visos procesa posmos liecina par vēlmi minēto galvojumu izsniegt "par katru cenu", tādējādi ne tikai ignorējot iespējamos riskus, bet atsevišķos gadījumos arī pārkāpjot normatīvo aktu prasības".
Izvērtējot piešķirto galvojumu uzraudzības procesu, VK secinājusi, ka Valsts kases izstrādātā kvalitātes uzraudzības sistēma, kas paredz resursus ietilpīgas darbības galvojuma uzraudzībai, ir neefektīva. Tā, piemēram, VK norāda, ka galvojuma saņēmēji un kredītiestādes regulāri iesniedz Valsts kasei apjomīgus dokumentus saistībā ar projekta īstenošanu, ko speciālisti izmanto atskaišu gatavošanai, tomēr tie visbiežāk paliek Valsts kases lietvedībā un arhīvos.
Tāpat konstatēti trūkumi arī galvojumu uzraudzības metodoloģijā, kā dēļ savlaicīgi netika konstatēts likviditātes rādītāju samazinājums "Liepājas metalurgam".
Tam, ka problēma ar valsts galvojumiem pastāv, piekrīt arī premjers Valdis Dombrovskis (V). Finanšu ministrija pašlaik vērtējot iespēju vispār atteikties no valsts galvojumu piešķiršanas privātiem komersantiem.
„Mēs redzam, ka diemžēl iepriekšējā pieredze nav bijusi īpaši iepriecinoša. Arī attiecībā uz „Liepājas metalurga” gadījumu, kur šī ideja par galvojumu radās ne jau valdībā, bet Saeimā. Bija daudz retorikas par nacionālo uzņēmēju atbalstu un tā tālāk, bet diemžēl mēs redzam, ka bieži vien šādi valsts galvojumi beidzas ar problēmām. Tāpēc es arī no savas puses atbalstītu, ka valsts vienkārši no šāda veida galvojumiem privātiem komersantiem atteiktos," norādīja premjers.
Tāpat Valsts kontrole jau vairākus gadus pēc kārtas pārmet valdībai neprasmi plānot budžetu, proti, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atkal tiek dalīta nauda jau gada sākumā plānotiem pasākumiem. Šoreiz - vairāk nekā 10 miljoni latu.
„Ceru, ka darbā pie nākamā gada budžeta valdība pārtrauks šo bērnišķīgo uzvedību - izlikties nezinām, ka būs jāmaksā algas, jāapmaksā komunālie maksājumi un citas jau iepriekš plānojamas lietas," sacīja Krūmiņa. Premjers gan uz šo pārmetumu reaģēja asi, aicinot Valsts kontroli norādīt uz konkrētām nepilnībām, nevis nodarboties ar politisko retoriku.
Jau vēstīts, ka Valsts kase 25.jūnijā pārskaitīja 67,465 miljonus eiro (47,415 miljonus latu) "UniCredit S.p.A.", kas bija valsts galvotā kredīta metalurģijas uzņēmumam pamatsummas atlikums. Savukārt aprīlī Valsts kase metalurga vietā sedza maksājumu 6,128 miljonu eiro (4,3 miljonu latu) apmērā.
