"Privatizācija Latvijā tika sākta 1991. gadā. Kaut arī jau 2003. gadā tika atzīts, ka privatizācijas mērķis pamatā ir sasniegts un to plānots pabeigt līdz 2010. gadam, patiesībā process joprojām turpinās. Neizmantoto privatizācijas sertifikātu skaits uz 2018. gada beigām ir 2,3 miljoni, un, salīdzinot ar 2014. gadu, to skaits ir samazinājies tikai par 12%. Tā kā nav pieņemti lēmumi par privatizācijas un sertifikātu izmantošanas gala termiņiem, papildus nepieciešamā valsts budžeta finansējuma apmērs privatizācijas pabeigšanai ilgtermiņā nav prognozējams," Valsts kontrole uzsvēra paziņojumā presei.
2016. gadā Valsts kontrole lietderības revīzijā sniedza ieteikumus Ekonomikas ministrijai un "Privatizācijas aģentūrai", lai privatizācijas process beidzot tiktu noslēgts prognozējami un izmaksu ziņā efektīvi.
Ekonomikas ministrija un "Privatizācijas aģentūra" sākotnēji apņēmās Valsts kontroles ieteikumus par gala termiņa noteikšanu ieviest līdz 2018. gada 2. janvārim. Tomēr, negūstot no Ekonomikas ministrijas pietiekamu pārliecību par ieteikumu ieviešanu, Valsts kontrole pieņēma lēmumu četru ieteikumu ieviešanu, kuri saistīti ar privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, vērtēt Ekonomikas ministrijas 2018. gada finanšu revīzijā.
Revīzijā Valsts kontrole secināja, ka valstī joprojām trūkst skaidra plāna prognozējamai un izmaksu ziņā efektīvai privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanai.
Arī 2018. gada 21. novembrī Ministru kabinetā izskatītie un Saeimā iesniegtie likumprojekti neietver normas, kas noteiktu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas termiņus. Turklāt minētie likumprojekti joprojām atrodas izskatīšanā Saeimā un nav pieņemti.
Iestājies arī risks, kas tika prognozēts jau 2016. gada lietderības revīzijā, ka
ilgstoša lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanu nākotnē var radīt papildu izdevumus valsts budžetam.
Privatizācijas aģentūrai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, tajā skaitā privatizācijas pabeigšanai, papildus nepieciešamais finansējums 2019. gadā ir 0,9 miljoni eiro, 2020. gadā – 1,3 miljoni eiro. No tā privatizācijas sertifikātu uzskaites un norēķinu sistēmas nodrošināšanai 2019. gadā papildus būs nepieciešami 381 tūkstoši eiro, savukārt 2020. gadā - jau 471 tūkstoši eiro.
Valsts kontroles ieskatā, Ekonomikas ministrijai atkārtoti jāizvērtē privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā turpmāk veicamās darbības, kā arī, lemjot par finansējumu "Privatizācijas aģentūras" darbības nodrošināšanai, būtu jāvirza priekšlikumi un valdībai jāpieņem lēmumi par izmaksu ziņā efektīvu un laikā terminētu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu.
PA: informācija par nepieciešamo papildu finansējumu nav korekta
Privatizācijas aģentūra (PA) paziņojumā medijiem savukārt norādīja, ka Valsts kontroles publiskotā informācija par nepieciešamo papildu finansējumu PA deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei ir nekorekta.
Valsts ir deleģējusi PA vairākus uzdevumus, arī privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizāciju. Saistībā ar uzdevumu PA kā jebkuram pilnvarniekam, ir atlīdzināmas visas nepieciešamās izmaksas, norādīja aģentūra.
Līdz šim valsts par to maksāja no līdzekļiem, kas uzkrāti privatizācijas rezerves fondā. Ņemot vērā rezerves fonda samazinājumu, deleģēšanas līgumā ir jānorāda pušu savstarpējā norēķinu kārtība līguma izpildes ietvaros. Tas nekādā mērā nav papildu finansējums vai papildu atlīdzība, kā to apgalvo Valsts kontrole, uzsver aģentūra.
Valdība 2017.gada 6.jūnijā atbalstīja valsts līdzdalības saglabāšana PA, kā arī tika noteikts tās vispārējais stratēģiskais mērķis - nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, privatizāciju un atsavināšanu.
Atbilstoši apstiprinātajam vispārējam stratēģiskam mērķim tika izstrādāta PA vidēja termiņa darbības stratēģija 2018.-2020.gadam. Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju PA turpina darboties piecos galvenajos biznesa virzienos, veicot atsavināšanu, pabeidzot uzsāktos privatizācijas procesus un veicot aktīvu pārvaldīšanu. PA ir šādi biznesa virzieni - “Zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti”, “Dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi”, “Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi” (meitas sabiedrības Reverta, Hiponia, FeLM un REAP), “Līgumu kontrole” un “Privatizācijas sertifikāti”.
“Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un Ministru kabineta noteikto vispārējo stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz valsts īpašumu atsavināšanu, uzsākto privatizācijas procesu pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu,” informēja aģentūra.
