VK: Algu celšanai valsts uzņēmumu valdēm izmanto likuma interpretācijas un «radošas pieejas»

Kopš 2015. gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un saistību ar rezultātiem. Bet faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

ĪSUMĀ:

  • VK revidēja valsts uzņēmumu vadības atalgojuma politiku.
  • VK: Trūkumi regulējumā rada iespēju brīvām interpretācijām.
  • Atlīdzību nosaka atšķirīgi, ļaujot saņemt likumā neparedzētus labumus.
  • VK aicina mainīt regulējumu un veidot vienotu izpratni par valdes atlīdzību.
  • Algu kāpumam likumā bija mērķis – konkurētspēja ar privāto sektoru.
  • Taču dažiem algas kāpa straujāk, nekā noteica likums.
  • Algas kāpa, arī pārsniedzot privāta sektora atalgojuma līmeni.
  • VK: Algu kāpums jāsaista ar darba rezultātiem.
  • Arī prēmijas piešķīra bez darbības vērtējuma.
  • Dažiem ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kas neatbilst likuma mērķim.
  • Bieži ignorēta atšķirība starp pilnvarojuma un darba tiesiskajām attiecībām.
  • Rezultātā valdes locekļi saņēma nepamatoti lielāku atlīdzību un pabalstus.
  • Dažiem valdes locekļiem ir otrais amats; četru gadu laika tam tērēti 2,7 miljoni eiro.
  • VK pārmet Pārresoru koordinācijas centram iniciatīvas trūkumu valsts uzņēmumu pārvaldībā konstatēto pārkāpumu izskaušanā.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo (atkarīgo) kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram uzdots veidot vienotu praksi un izpratni par normatīvo aktu piemērošanu, ir veicinājis, ka kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības to izprot un faktiski ievēro.

Trūkumi atlīdzības regulējumā rada iespēju brīvām interpretācijām

Likums nosaka, ka valdes loceklis saņem mēneša atlīdzību, viņam var izmaksāt prēmiju par uzņēmuma un paša darba rezultātiem, pilnvarojuma līgumā var pielīgt arī apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu.

Tomēr Valsts kontrole revīzijā secināja, ka regulējumā ir trūkumi, kuru dēļ valdes atlīdzības noteikšanā var rīkoties pēc atšķirīgiem principiem vai brīvas interpretācijas, nav izveidots vienotas prakses pārraudzības mehānisms.

Apkopojot informāciju par valstij 100% tieši piederošo 65 kapitālsabiedrību un šo kapitālsabiedrību 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību, konstatēts, ka kapitāldaļu turētāji vai padome kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā ir rīkojušās pēc savas sapratnes – visnotaļ atšķirīgi vai neatbilstoši interpretējot likumu, tā pieļaujot, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem Kapitāla daļu likumā neparedzētus finansiālus labumus.

Valsts kontroles ieskatā, ja nevienai institūcijai nav pienākums pārraudzīt valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes atlīdzības regulējuma piemērošanu, nav iespējams ieviest vienotu izpratni par to.

Algu kāpums, prēmijas, atsaukšanas pabalsti un apdrošināšanas pēc maksimālās programmas

Kad valdība lēma par valdes locekļu atalgojumu, par vienu no galvenajiem kritērijiem noteica atalgojuma konkurētspēju ar attiecīgās nozares privāto sektoru, bet pētījumu par atlīdzības līmenī privātajā sektorā PKC pasūtīja jau pēc noteikumu apstiprināšanas.

Taču noteikumos valdība paredzēja valdes locekļu atlīdzības pieaugumu maksimāli pieļaujamajā robežā – 25% ik gadu.  2016. gadā pusei kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmērs tika palielināts maksimāli pieļaujamajās robežās, savukārt trīs kapitālsabiedrības pārkāpa valdības noteikto ierobežojumu, palielinot to pat par 32%, 40% un 41%.

Turklāt atlīdzība pieauga arī tādās nozarēs, kurās tā jau bija konkurētspējīga un atsevišķos gadījumos gandrīz divas reizes lielāka par privāto sektoru.

“Neapšaubot, ka atlīdzībai ir jābūt konkurētspējīgai ar privāto sektoru, jāuzsver, ka atlīdzībai un tās pieaugumam vienlaikus jābūt sasaistītam ar kapitālsabiedrības un valdes locekļa darbības rezultātiem, tā motivējot sasniegt kapitālsabiedrībai izvirzītos mērķus. Tomēr revīzijā iegūtā informācija liecina, ka vairumā gadījumu ikgadējais mēneša atlīdzības pieaugums ir pamatots tikai ar vidējās bruto algas valstī pieaugumu, nemaz nevērtējot kapitālsabiedrības un valdes locekļu individuālā snieguma rezultātus,” uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

“Daudzos gadījumos atlīdzības pārskatīšana kļuvusi par gluži vai garantētu pasākumu, kas notiek uzreiz pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, nesagaidot nepieciešamo atzinumu un kapitāla daļu turētāja novērtējumu par gada darbības rezultātiem,” pauda Krūmiņa.

Arī prēmiju piešķiršanā valdījusi līdzīga pieeja, jo lielākajā daļā (77%) kapitālsabiedrību nav vērtēta valdes locekļu darbība uzņēmuma mērķu sasniegšanā.

Pusē kapitālsabiedrību to pilnvērtīgi izdarīt nemaz nebūtu iespējams, jo tās darbojas bez vidēja termiņa darbības stratēģijas, lai gan tā bija jāizstrādā līdz 2016. gada 30. martam.

Likums nosaka, ka atsaukšanas pabalstus un apdrošināšanu valdes loceklim papildus var pielīgt pilnvarojuma līgumā. Revīzijā iegūtie dati liecina, ka atsaukšanas pabalsts parasti tiek pielīgts un izmaksāts maksimālā apmērā, neievērojot PKC vadlīnijās noteikto principu, ka atsaukšanas pabalsta apmērs atkarīgs no valdes locekļa pilnvaru izpildes laika.

Savukārt triju kapitālsabiedrību valdes locekļiem pielīgtā apdrošināšana paredzēja vai joprojām paredz arī uzkrājuma veidošanu. Valsts kontrole norāda, ka šāda rīcība nav pieļaujama, jo dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu ir uzskatāma par personas papildu finansiālu nodrošinājumu, kas garantē valdes loceklim ienākumus nākotnē, tāpēc tas neatbilst likuma mērķim.

Piemēram, AS “Latvijas Valsts meži” 2017. gada februārī uz pieciem gadiem noslēdza līgumu par valdes locekļu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu. Pēc revidentu aplēsēm šajā laikā no kapitālsabiedrības līdzekļiem valdes locekļu labā iemaksās vismaz 229 000 eiro, kas palielinās jau tā valdes locekļiem maksimālā apmērā noteikto atlīdzību.

Citas “radošas” pieejas un risinājumi valžu atalgojumu palielināšanā

Bieži vien tiek ignorēta atšķirība starp pilnvarojuma un darba tiesiskajām attiecībām, jo ar valdes locekļiem jāslēdz pilnvarojuma līgums.

Neievērojot normatīvos aktus, triju kapitālsabiedrību valdes locekļiem izmaksāti arī atvaļinājuma pabalsti, piecās kapitālsabiedrībās, atsaucot valdes locekli no amata, izmaksātas kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, tā saņemot atlīdzību par 77 000 eiro lielākā apmērā.

Pilnvarojuma nepārtraukta atbildība nozīmē, ka valdes loceklis saņem atlīdzību par savu pienākumu pildīšanu no iecelšanas līdz brīdim, kad tas beidz pildīt valdes locekļa pienākumus, neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis fiziski atrodas vai neatrodas kapitālsabiedrībā. Tātad arī prombūtnes laikā (atvaļinājums, slimība) valdes loceklim turpina maksāt pielīgto mēneša atlīdzību.

Taču revīzijā iegūtā informācija liecina, ka

30 kapitālsabiedrību valdes locekļiem prombūtnes laikā izmaksāta nevis mēneša atlīdzība, bet gan aprēķināta un izmaksāta vidējā izpeļņa, tāpēc valdes locekļiem atlīdzība kopsummā palielināta par 31 000 eiro.

Vairākās kapitālsabiedrību paralēli pilnvarojuma līgumam slēgti arī darba līgumi par vadoša amata pildīšanu tai pašā kapitālsabiedrībā. Faktiski šo vadošo amata pienākumu aprakstos ir tās pašas valdes loceklim uzticētās atbildības, tikai detalizētākā apmērā.

Valsts kontrole uzskata, ka ar valdes locekļiem darba līgumi noslēgti ar mērķi palielināt valdes locekļu atlīdzību, kā arī lai nodrošinātu tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvos aktos paredzētus labumus.

Tā speciāli izveidoti vadošie amati VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvenergo”, “Sadales tīkls”, “Latvijas Elektriskie tīkli”, “Latvijas Valsts meži” valžu locekļiem.

No 2015. gada līdz 2019. gada maijam tiem aprēķinātā samaksa par otru amatu sasniegusi 2,7 miljonus eiro, veidojot vidēji 28% gadā no kopējās valdes locekļiem izmaksātās atlīdzības.

Noslēdzot darba līgumu ar valdes locekli par citu amatu, attiecības regulē Darba likums, un izveidojas situācija, ka valdes loceklis ir pakļauts kapitāla daļu turētājam vai padomei, bet kā darbinieks – valdei, kuras loceklis viņš ir.

Ja valdes loceklis tiek atsaukts no amata, var rasties problēmsituācijas, cenšoties izbeigt ar viņu arī darba tiesiskās attiecības, un tāpēc kapitālsabiedrībai var nākties pieņemt ekonomiski neizdevīgus lēmumus.

Secināto spilgti ilustrē konstatētais VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kur deviņus gadus pastāvēja Prezidentu padome, tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas. Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā tās locekļiem, kas bija arī LDz valdes locekļi, izbeidzot darba attiecības, ir nepamatoti izmaksāta darba samaksa un kompensācijas 1,63 miljonu eiro apmērā.

Pārbaudot 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanu, Valsts kontrole pārliecinājās, ka AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Valsts meži” neatbilstoši interpretējot tiesību normas ar atkarīgajām kapitālsabiedrībām pilnvarojuma līguma vietā ir slēgušas darba līgumus.

Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš”, neievērojot regulējumu, atkarīgo kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuri vienlaikus ieņem kapitālsabiedrībā arī otru amatu, noteica nepareizu vienotās atlīdzības proporciju. Tā deviņu atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļiem atlīdzība noteikta augstāka, nekā to paredz likums, tā nepilnu triju gadu laikā nepamatoti izlietojot 312 000 eiro.

Lai nodrošinātu Kapitāla daļu likuma mērķa sasniegšanu, Valsts kontrole aicina PKC sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem un kapitālsabiedrībām veikt pasākumus vienotas izpratnes un normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanai, skaidrojot un papildinot labās prakses principu piemērošanas vadlīnijas un rosinot veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Valsts kontrole izstrādājusi arī priekšlikumus Ministru kabinetam, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma prasību un labas korporatīvās pārvaldības prakses standartu ievērošanu valstij piederošajās kapitālsabiedrībās.

Valsts kontrole revīzijā ietvēra arī deviņus ieteikumus Pārresoru koordinācijas centram konstatēto pārkāpumu novēršanai, no kuriem centrs ieviesis sešus.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pārmet Pārresoru koordinācijas centram iniciatīvas trūkumu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā konstatēto pārkāpumu izskaušanā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa: Par PKC iniciatīvas trūkumuLinda Zalāne

Krūmiņa retoriski jautāja, vai PKC vadītājam pēc VK revīzijas nav ienācis prātā painteresēties, kas ir izdarīts,  kas novērsts, kas nav izdarīts, kaut vai runājot par tiem pašiem “Latvijas valsts mežiem”, uzdod jautājumu – vai jūs maksājiet šo apdrošināšanu vai nē, jo pēc medijos izskanējušajām ziņām, viņi turpina to darīt.  

Krūmiņa norādīja, ka var būt iniciatīva, var nākt ar priekšlikumu grozīt likuma normas, negaidīt, kad atnāk Valsts kontrole.  

 Savukārt Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks norādīja, ka situāciju kapitālsabiedrībās uzrauga to kapitāldaļu turētāji. Pārresoru koordinācijas centrs kapitāldaļu turētājiem regulāri atgādina par kavētu stratēģiju izstrādi, par situāciju ar atalgojuma un prēmiju izmaksu.

Vienlaikus Pēteris Vilks aicināja vērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldības rezultātus kopumā, nevis atlīdzības jautājumu atrauti no tā. Viņaprāt, vērtējot vispārējos valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātus, redzams, ka tie piecu gadu laikā ir būtiski labojušies

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti