Panorāma

Piedāvā alternatīvu skolu tīkla reformu

Panorāma

Valsts prezidenta vēlēšanām pieteikti trīs kandidāti

"Latvijas dzelzceļa" valdei – dubulti amati

«Latvijas dzelzceļa» valdei - dubulti amati

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pēc nedēļas valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” padome varētu lemt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu atlaišanu. Ar šādu ierosinājumu padomē vērsies satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija). Taču pat ja padome lems atlaist ministra uzticību zaudējušos valdes locekļus, viņi, visticamāk, varēs saglabāt vietas uzņēmuma vadībā, jo nodrošinājušies ar dubultiem amatiem. Turklāt tādiem, no kuriem viņus tik viegli nevar atlaist.   

Visiem “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valdes locekļiem uzņēmumā ir vismaz divi amati. Valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš vienlaikus ir arī uzņēmuma prezidents, pārējie valdes locekļi – viceprezidenti.

Līdztekus darbam valdē viņi visi darbojas arī “Latvijas dzelzceļa” prezidentu padomē, kas formāli ir valdei pakļauta izpildinstitūcija.

Šāda struktūra uzņēmumā izveidota 2010. gadā vēl iepriekšējā vadītāja Uģa Magoņa laikā.

Saskaņā ar likumu valdes locekļus amatā ieceļ un atbrīvo akcionārs. Šajā gadījumā – Latvijas valsts caur uzņēmuma padomi.

Savukārt prezidentu un viceprezidentus amatā apstiprina un no tā atbrīvo tikai valde. Vienkārši runājot – paši sevi pieņem darbā un tikai paši sevi var arī atlaist. Akcionāru padomei tādu pilnvaru nav.

“Darba tiesiskās attiecības jebkurā gadījumā ir valdes jautājums. Padomes kompetence ir uzraudzīt valdi un sekot līdzi tam, kā valde izpilda uzdotos uzdevumus un kā valdes sasniedz sākotnēji noteikto stratēģiju. Mēs nejaucamies iekšā darba likumdošanas jautājumos, kas attiecas uz darbiniekiem,” norādīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Tātad pat valdes atlaišanas gadījumā bijušie valdes locekļi varēs turpināt darboties uzņēmumā prezidenta un viceprezidentu amatos vismaz tik ilgi, līdz jaunā valde pieņems lēmumu par viņu atbrīvošanu no amata.

Tā tas notika, piemēram, ar kādreizējo “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Uģi Magoni. No valdes priekšsēdētāja amata Magonis tika atbrīvots drīz pēc aizturēšanas saistībā ar iespējamu kukuļošanu 2015. gada augustā. Taču vēl vairākus mēnešus viņš vismaz formāli skaitījās uzņēmuma prezidents.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) par šādu smagnēju pārvaldes struktūru ir izsakās kritiski.

“Ir uzņēmumi, kuros valdes locekļi pamatoti atbild par kādiem noteiktiem darbības virzieniem. “Latvijas dzelzceļa” gadījumā uzblīdušajam administratīvajam slānim nav attaisnojuma, tā ir pagātnes palieka, kuras lietderība padomei būtu jāvērtē,” sacīja ministrs.

“Latvijas dzelzceļa” padomes vadītājs Lange apstiprināja, ka nākamnedēļ, lemjot par valdes locekļu atbilstību amatam, tiks vērtēta arī administratīvās struktūra.   

KONTEKSTS:

Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) izteicis neuzticību “Latvijas dzelzceļa” valdei, izņemot vienu tās locekli – Ēriku Šmukstu.

Līdz šim “Latvijas dzelzceļa” valdē strādāja tās priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes locekļi Aivars Strakšas, Ēriks Šmuksts un  Ainis Stūrmanis. Bērziņš un Stūrmanis valdē darbojās kopš 2016. gada, bet Strakšas un Šmuksts – kopš 2017. gada.

Neuzticība valdei izteikta tostarp arī saistībā ar Konkurences padomes sākto lietu par konkurences kropļošanu kravu pārvadājumu jomā, dodot priekšrocības "LDz Cargo", vairākus miljonus eiro lieliem aizdomīgiem tēriņiem reklāmām un mārketingam, kā arī par nesaimniecisku darbību. Ministrijai esot aizdomas par "potenciālām koruptīvām shēmām" un informācija par to nosūtīta Korupcijas novēršanas un apkarošnas birojam (KNAB).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti