24 gadus vecais puisis Satīšs no Indijas Latvijā ieradās šā gada martā, lai studētu mehāniku Rīgas Tehniskajā universitātē. Satīšs stāsta, ka latviski jau saprot aptuveni trešdaļu vārdu sarunās, taču intervijā gan labprātāk atbild angliski. Rīgas Tehniskajā universitātē studijas ir lētākas nekā citviet Eiropā, tādēļ izvēle kritusi par labu Latvijai.
Darbu Satīšs sāka meklēt uzreiz pēc ierašanās, taču to atrast nav bijis viegli: “Vispirms es apstaigāju restorānus, pārsvarā Vecrīgā. Man atbildēja, ka man ir jāzina latviešu valoda, pat lai strādātu par trauku mazgātāju. Tad es uz restorāniem vairs negāju un turpināju darbu meklēt portālā ss.lv, un visbeidzot atradu trauku mazgātāja darbu Kaņepes kultūras centrā.”
Darba atrašana Satīšam prasīja aptuveni nedēļu. Šobrīd viņš uzskata, ka varētu atrast darbu arī citur, jo no kolēģiem ir iemācījies sazināties latviešu valodā. Viņaprāt, galvenais darba meklēšanā ir nepaļauties uz citiem. “Citi cilvēki vairs nezvana un neraksta. Viņi tikai jautās draugiem, vai ir zināmi kādi darbi, vai var palīdzēt atrast darbu. Bet paši neko nedara. Ja cenšas, tad darbu var atrast. Es to pārsvarā varu attiecināt uz indiešiem. Es un mans draugs paļāvāmies tikai uz sevi darba meklēšanā, un viņš ir atradis labu darbu, atgādinot citiem, ka, paļaujoties uz citiem, labu darbu neatrast,” saka students.
Par ārzemnieku darba meklētāju klātbūtni Latvijā liecina arī portāla cvmarket.lv dati. Mājaslapā darba meklētāji var ievietot savus sludinājumus, lai potenciālie darba devēji tos var atrast. 3% no visiem darba meklētājiem portālā ir norādījuši, ka to dzimtā valoda nav ne latviešu, ne krievu valoda. “Tie, protams, ir mūsu reģistrētie lietotāji, kas ne pilnībā reprezentē darba tirgu Latvijā, bet skaits ir diezgan ievērojams. Kopumā mums ir pāri 175 000 lietotāju, un citvalodīgie visvairāk ir tie, kas runā angļu valodā. Tāpat arī arābu valodā ir pāri 500. Aktīvi ir arī mūsu kaimiņi lietuvieši, kas Latvijā meklē darbu, arī igauņi un somi,” stāsta cvmarket.lv Latvijas filiāles vadītāja Renāte Zīverte.
Portālā starp darba meklētājiem Latvijā parādās arī cilvēki ar nepāliešu, tibetiešu un persiešu dzimto valodu. Cittautieši portālā darbu meklē dažādās nozarēs, piemēram, informācijas tehnoloģijās, medicīnā un viesmīlībā. Kā stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Undīne Priekule, šogad līdz 1.jūlijam saistībā ar darbu un komercdarbību ir izsniegtas 668 termiņuzturēšanās atļaujas, visvairāk Ukrainas un Krievijas pilsoņiem.
Kopumā šobrīd Latvijā termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar nodarbinātību ir gandrīz 2500 cilvēkiem.
“Lielākā daļu no šī skaita ir Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi. Par nozarēm varam pastāstīt, ka visvairāk pastāvētas ir sauszemes cauruļvadu transports, autotransports, datorprogrammēšana un ēdināšanas nozares. Savukārt visvairāk pārstāvētās profesijas ir kravas auto vadītājs, vilcējauto vadītājs, pavārs un programmētājs,” stāsta PMLP pārstāve.
Pārsvarā trešo valstu pilsoņi Latvijā strādā mazkvalificētu darbu. Pārvalde gan neuztur datus par citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, jo tie kopš 2008.gada var brīvi pārvietoties un strādāt Latvijā.
