Dienas ziņas

Irānas augstais līderis uzrunā tautu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mežus Vidzemē apdraud egļu astoņzobu mizgrauži

Vidzemes mežsaimniekiem bažas par astoņzobu mizgraužu izplatību siltās ziemas dēļ

Ja ziema šogad tā arī neiestāsies, tad mežos sagaidāms paaugstināts asoņzobu mizgraužu izplatības risks. Pēdējos gados šis agresīvais kaitēklis uzbrūk ne tikai novājinātām vai pāraugušām eglēm, bet arī veseliem kokiem, iznīcinot hektāriem egļu mežaudzes. Vidzemē šobrīd apdraudētākās teritorijas ir Līgatnes, Amatas novados, kā arī egļu audzes Gulbenes apkārtnē.

Valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) egļu audzē Amatas novadā kuru katru dienu sāksies kailcirtes darbi. Atsevišķas egles šeit jau nokaltušas pilnībā, citām vainags vēl ir zaļš, tomēr miza jau ir nolobījusies. Tas nozīmē, ka šo audzi egļu astoņzobu mizgrauzis jau ir nopostījis. Sveķi uz atsevišķu egļu mizām liecina, ka koki ir mēģinājuši cīnīties ar kaitēkli, tomēr nesekmīgi.

"Brīdī, kad mizgrauzis ieurbjās mizā, egle ar saviem sveķiem viņu cenšās noslīcināt. Ja koks ir vesels un spēcīgs, nav novājināts, tad veiksmīgi sveķos mizgraužus arī noslīcina,"

stāstīja LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.

Pēdējā laikā, kopš gaisa temperatūras vairs nav gadalaikiem īsti atbilstošas, astoņzobu mizgrauži viena gaida laikā jau rada trīs paaudzes, nevis divas. Tas ir papildu uzbrukums egļu audzēm. Arī šī gada ziema agresīvajam kaitēklim ir ļoti labvēlīga.

"Ja šeit zem mizas pārziemo kāds mizgrauzis, tad, lai nosaltu, vajag mīnus 28 grādus. Lielākā daļa mizgraužu atrodas augsnē šobrīd un, lai izsaltu, tur vajag vēl aukstāku laiku," skaidroja LVM speciālists.

Lai informētu mežu saimniekus par riskiem un to, kā rīkoties egļu astoņzobu mizgraužu uzbrukumu gadījumā, LVM speciālisti ikvienu aicināja diskusiju.

Privāto mežu saimnieki atzina, ka savā īpašumā jau pamanījuši šo kaitēkli. Miķelis Strīķis Latvijā ieradies no Austrālijas un šobrīd raizējas par mātes stādīto mežu Pļaviņu pusē.

"Absolūti neko nezinu par to. Vienīgi man ieteica salīgtie mežsaimnieki, ka ir jālikvidē tie koki, kuros ir jau iemetušies mizgrauži, lai neizplešas tālāk," klāstīja meža īpašnieks.

Savukārt Amatas novada mežu īpašniekus satrauc fakts, ka apkārtnē atrodas aizsargājamās dabas teritorijas, kuras veido arī simtgadīgas egļu audzes.

"Meža īpašums, kas man ir uz kraujas augšā, tas arī tiek apdraudēts, jo

visa Amatas ieleja, posms, kas ir blakus manam īpašumam, ir jau nograuzts. Ļoti skaistas egles tur bija, un tie koki kādus trīs gadus ir jau nograuzti un tagad tie sāk krist," klāstīja meža īpašniece Ilze Šulte.

Speciālisti iesaka meža saimniekiem regulāri apsekot savu īpašumu, vai tas nav kļuvis par mizgraužu perēkli. Ja tas ir noticis, tad bojātos kokus nepieciešams pēc iespējas ātrāk nozāģēt un aizvest projām. Šobrīd arī valstiski tiek sagatavots vienots rīcības plāns, kā jau pavasarī rīkoties mežsaimniekiem visā Latvijā, lai kopīgi ierobežotu mizgraužu izplatību egļu audzēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti