Lai risinātu šo problēmu un mēģinātu savest abas puses – lauku darba devējus un potenciālos strādniekus – pie viena sarunu galda, šovasar norit akcija „Darbs laukos”. Šādi lauksaimniecības vakanču tirgi jau notikuši Dobelē un Kuldīgā, bet noslēdzošais - Valmierā.
Pirmā stunda vakanču tirgū Valmierā aizrit diezgan saspringti, jo izveidojusies pat pagara potenciālo strādātgribētāju rinda. Zemnieku saimniecību „Irbītes” un „Jaunstrūkas” pārstāve Linda Akmentiņa stāsta, ka te cer atrast palīgstrādnieku.
"Nevar atrast riktīgu strādnieku, kas tiešām grib to darbu darīt. Ir tādi, kas atnāk, viņiem kaut kas nepatīk, tādi cimperlīgi, un tā viņu vairāk nav," norādīja Akmentiņa.
Sākumā, redzot garo rindu, šķiet - kādas gan saimniekiem var būt problēmas atrast strādniekus. Taču saimniecību pārstāvji gan tik optimistiski nav, jo ir atnākuši darba meklētāji, kas neslēpj, ka ieradušies tikai tāpēc, ka to darīt mudinājuši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki.
"Viņi vienkārši saka "mums ir jāatnāk, jāpainteresējas, bet mēs labāk būtu ogas lasījuši". Tā man pasaka un aiziet," piebilst Akmentiņa.
Šurp atbraukušie saimnieki pamatā meklē palīgstrādniekus vai sezonas strādniekus, kā arī lopkopjus. Runājot par labas un zinošas slaucējas atrašanu, zemnieku saimniecības "Mazputniņi" pārstāve Rasma Freimane ir pavisam skeptiska.
"To, ko vajag, to neatradīšu! Slaucējai jābūt ir ar ļoti labu izglītību, vismaz vetfeldšera izglītību, tāds ir mans uzstādījums, tur vairs nevar šā tā slaukt, jo ir jāpārzina govs un jāpārzina tehnika. Mehanizācija - tas vairs nav, kā bija kādreiz," saka Freimane.
To, ka labu strādnieku atrašana laukos ir problēma, apstiprina arī NVA Darba tirgus nodaļas vadītāja Andra Dietlava. "Vairāk nekā 200 vakances šajā vasaras darba sezonā visā valstī ir bijušas, un tas arī liecina, ka tā ir diezgan aktuāla lieta šobrīd."
Dietlava arī atzīst, ka nav tikai tāda viena konkrēta problēma, kas liedz saimniekam atrast labu strādnieku un strādniekam saimnieku.
Tā sava problēma ir valmierietim Valteram. "Uz vietas nav dzīvošana, izbraukāt nevar, nav transporta pašam." Nodarbinātības speciālisti atzīst, ka tas ir risināms, jo var izmantot mobilitātes pabalstu. Taču ne mazsvarīgs aspekts ir arī darba samaksa.
"Pirmkārt jau maz maksā. Agrāk, kad vēl bija lati, bija četri lati pa dienu. Tās ir savas 15-16 stundas, tajā saimniecībā bija tikai roku darbs, mēsli ar rokām, plus vēl no tiem četriem latiem man vēl bija savs ēdiens jāpērk. Tā kā tur sanāca kādi divi lati pa dienu," saka Valters.
Taču no saimnieku puses lielākais mīnuss ir tas, ka daudzi no potenciālajiem strādniekiem vairāk par darbu mīl alkoholu.
Grūti spriest, kāds būs reālais iznākums šim vakanču tirgum, cik saimnieki atradīs strādniekus, bet NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa vērtē, ka ieguvums ir kaut vai tas, ka veidojas dialogs.
"Mēs jau arī šoreiz vairāk mērķējām uz pašiem lauksaimniekiem, lai viņi saprastu, ka ir šāda iespēja pie mums aģentūrā. (..) Mums ir arī darba devēji, kas ļoti labprāt izmanto šādu darbinieku atlases formu, tiekas darba devējs ar pretendentu mūsu telpās," saka Spurdziņa.
NVA speciālisti atzīst, ka, iespējams, šādas akcijas būs arī turpmāk. Vienīgi ieteikums no lauksaimniekiem šos vakanču tirgus rīkot pavasarī, kad lauku darbu sezona vēl tikai priekšā.
