VID apkopojis datus par iespējamiem nodokļu zaudējumiem taksometru nozarē. Dati ir par tiem uzņēmumiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili, izmantojot tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu. Proti, tie, kas izmanto "Bolt" vai "Yandex" platformas.
2020. gadā iespējamais nodokļu zaudējumu apmērs bija vairāk nekā seši miljoni eiro.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos tie ir jau 1,3 miljoni eiro. Lielākā summa valsts makam paiet secen no nesamaksātajiem algas nodokļiem, PVN zaudējumiem un mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) zaudējumiem.
„Paskatoties informāciju, kuru mēs esam saņēmuši no pārvadātājiem, kas izmanto "Bolt" vai "Yandex" platformu, mēs redzam, ka tur darījumu apjomi atšķiras no tā, ko paši uzņēmēji ir deklarējuši VID. Tas ietekmē gan PVN, gan MUN nomaksu. Mēs redzam, ka ir deklarēti mazāk darba ņēmēju, nekā šajā platformā reāli strādā. Tas nozīmē, ka tiek ietekmēti algas nodokļi, sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākumu nodoklis,” pastāstīja VID Ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.
Tomēr šī nav pilnīga taksometru nozares ēnu ekonomikas aprišu aina, jo šīs minētās platformas izmanto vairāk nekā 700 uzņēmēji, bet taksometru pakalpojumus Latvijā sniedz krietni vairāk uzņēmēju. Patlaban VID datu bāzē reģistrēti vairāk nekā 1700 taksometru skaitītāji. No visiem dienesta datu bāzē reģistrētajiem taksometru skaitītājiem 65% investīcijas nevajadzēs veikt, jo esošie skaitītāji jau šobrīd var nodrošināt informācijas nodošanu VID. Pārējiem uzņēmējiem būs jāveic investīcijas.
Vai līdz ar jauno kārtību taksometru nozari izdosies „izvilkt” no ēnu ekonomikas valgiem?
Pelēkā norādīja: „Pilnīgi noteikti, jo šī ir nozare, kas šogad būs mūsu redzes lokā. Viena no prioritārajām nozarēm, ar kuru mēs strādāsim. Ir jaunie instrumenti, ko mēs varam izmantot, un varam turpināt darboties ar informāciju, kuru mēs no platformām jau esam saņēmuši. Esam sākuši strādāt ar konkrētiem pārvadātājiem, un būs informācija, kuru mēs saņemsim 1. jūlijā.”
Arī Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks ir pārliecināts, ka līdz ar stingrāku uzraudzību, taksometru nozare būs ieguvēja un konkurences cīņa kļūs godīgāka.
„Šis ir viens no apstākļiem, kas varētu veicināt ēnu ekonomikas samazināšanu un būtībā atsevišķu „melno spēlētāju” iznākšanu no pelēkās zonas. Nav jau noslēpums, ka tāpat turpinās taksometru skaitītāju grozīšana. Līdz ar datu nosūtīšanu uz VID datu bāzi, šīs iespējas ir minimalizētas. Protams, tas rada papildus izdevumus šīm kompānijām, bet tiem spēlētājiem, kas grib godīgi spēlēt, viņiem šobrīd ir grūti cīnīties,” stāstīja Ošenieks.
Viņaprāt, uzņēmējiem ir bijis pietiekams laiks sagatavoties. Uz jautājumu, cik vērienīgs ir ēnu ekonomikas apmērs taksometru nozarē un vai jaunā sistēma to spēs izskaust, Ošenieks atbildēja šādi:
„Pēdējos gados statistika nav vākta, bet pirms pāris gadiem tika lēsts, ka taksometru nozarē pelēkā zona ir ap 80%.
Par pēdējiem gadiem mēs tagad nevaram runāt, ir arī pandēmija, bet joprojām situācija tāda ir. Tas ir būtisks rādītājs. Mēs zinām, ka citās valstīs tas vairāk vai mazāk strādā. Protams, iespējams, ka tie negodīgie darboņi meklēs kā to visu apiet.”
Viņš teica, ka līdz ar "Bolt" un "Yandex" platformu darbības sākšanu Latvijā, negodīgi konkurences apstākļi tirgū tikai pastiprinājās. Klasiskajiem taksometriem nav skaidrs izcenojums, kādu nosaka "Bolt" un "Yandex".
„Būtībā saliekot visas izmaksas, kas attiecas uz mašīnu, šoferi, darba algām un tamlīdzīgi. Tā matemātika neiet kopā. Nevar saprast, kā par tādu tarifu, kādu piedāvā "Bolt" un "Yandex", var pakalpojumu sniegt legāli . Protams, te redziet, ir interesanta situācija: "Bolt" un "Yandex", es pieļauju, ka savu nodokļu daļu nomaksā, bet tālākais jautājums ir par šo šoferi, kas pakalpojumu reāli izpilda. Vai viņš no atlikušās naudas, kas paliek no pasūtījuma, spēj nokārtot savas saistības gan ar valsti, gan atlicināt sev algai, degvielai un visam pārējam,” stāstīja Ošenieks.
Uz konkurences kropļošanu norādīja arī akciju sabiedrības “Rīgas Taksometru parks” vadītājs Kaspars Muižnieks, kurš cer, ka līdz ar jauno kārtību, kas ļaus VID vērīgāk analizēt taksometru nozares pārstāvju darbu, situācija uzlabosies.
„Tas, kas nekad nemelo, ir cipari. Ja cilvēki vēlas, tad var paskatīties ciparus, un visu sapratīs. Mūsu pašreizējais tarifs ar kādu mēs braucam, jāsaka, ka ir krietni augstāks nekā "Bolt" un "Yandex". Bet, lai mēs strādātu vismaz nulles punktā, lai neciestu zaudējumus, tad pie visas esošās likumdošanas un darba spēka nodokļiem, lai mēs izietu pa nullēm, mūsu tarifam vajadzētu būt divas reizes augstākam. Ja mēs vēlētos iet ar peļņu, tad trīs reizes augstākam. Būs daudz cilvēku, kas pateiks: Muižnieka kungs, ir attiecīgi maksātspēja Latvijā,” stāstīja Muižnieks.
Viņš to salīdzina ar restorānā pasniegtu ēdienu: var uz šķīvja likt konservus un var pagatavot maltīti no augstvērtīgiem produktiem. Savukārt VID pārstāve Dace Pelēkā pauž cerību, ka Ministru kabinetā drīzumā tiks pieņemti visi nepieciešamie grozījumi, lai uzņēmēji jaunajai kārtībai savlaicīgi var sagatavoties un VID tiem varētu sniegt informāciju par to, kādu tehnisko risinājumu būs jānodrošina, jo daļai esošie skaitītāji nav pielāgojami jaunajām prasībām.
