Minimālā alga no janvāra pieaugusi no 320 līdz 360 eiro. To, ka minimālās algas palielināšanas dēļ daudziem darba ņēmējiem slodzes tiks samazinātas, darba devēji neslēpa jau sākumā. Arī siltumnīcas īpašniece Ilona Stanga janvāra sākumā „TV Spektrs” sacīja, ka šādi rīkosies.
„Manā uzņēmumā ieguvējs nebūs neviens. Ne es, ne manas meitenes. Labi, minimālā alga ir palielināta, bet tāds maziņš uzņēmums kā man jau nevar pavilkt tos 360 eiro mēnesī. Līdz ar to būs meitenēm īsāka darba diena. Es nevaru neko citu izdarīt,” sprieda Stanga.
To, ka tie nav atsevišķi gadījumi, tagad atzīst arī Valsts ieņēmumu dienestā. VID vadītāja Ināra Pētersone norāda, ne visiem slodze arī godīgi sarūk. Bieži runa ir tikai par formālu samazinājumu, bet pieaug tā alga daļa, kas tiek maksāta „aploksnē”.
„Mēs redzam, ka puse no Latvijas nodarbinātajām personām strādā nepilnu laiku. Nu, manuprāt, tas ir absurds! Jo šajā statistikā ir arī valsts un pašvaldības uzņēmumi. Un, ja mēs noņemam nost vēl šos cilvēkus, tad vēl vairāk nekā puse no nodarbinātajiem nepilnu laiku strādā, nu, komunicējot ar cilvēkiem, mēs redzam, ka reti kurš strādā nepilnu laiku,” atzina Pētersone.
Saskaņā ar VID datiem, nepilna slodze bieži vien ir apkalpojošā sfērā. Ja raugās tikai pēc papīriem, tad, piemēram, taksisti vispār strādā tikai vidēji 29 stundas mēnesī. Darbinieku nodarbināšanu ārpus oficiāls slodzes gan neesot viegli pieķert un arī paši cilvēki visbiežāk neziņo.
„Problēma ir tajā, kādā veidā tas uzņēmums darbojas. Veikalā mēs redzam, ka ir izkārtne
„no – līdz”, tad kādam vismaz ir jāstrādā šajā laikā. Bet tur, kur nav papildu elementu, kas norāda uz darba laiku, kur ir tikai uzraudzības mehānisms, protams, tur ir sarežģītāk, un tad mēs skatāmies pēc dokumentiem, pēc pakalpojumu sniegšanas, vai tajā laikā, kas ir uzrādīts, varēja nodarbināt tik un tik personas, saražot tādu un tādu produkciju vai pakalpojumu sniegt,” stāstīja Pētersone.
Darba devējus pārstāvošā organizācija atzīst - formāla mazākas slodzes noteikšana ir negodīga attieksme pret darba ņēmēju un valsti. Tomēr vienlaikus tiek meklēti attaisnojumi.
„Tas varētu būt arī izdzīvošanas jautājums. Un jādomā, kāpēc tāda problēma ir, kāpēc uzņēmēji izvēlas tā rīkoties un kā motivēt tos, kas rīkojas atbildīgi un maksā pilno minimālo algu un pilno slodzi,” saka Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Valdība neesot ieklausījusies sociālajos partneros, kas mudināja vienlaikus palielināt arī ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Darba ņēmējam tas ļautu saņemt vairāk, bet darba devēju izdevumi būtiski nepalielinātos. Šādi - no darba devēju pozīcijām - uz problēmu raugās arī darba ņēmēju pārstāvji arodbiedrību konfederācijā.
„Ja būtu klāt neapliekamais minimums, ja tas būtu palielināts līdz tai robežai - 128 eiro, tad situācija būtu daudz labvēlīgāka un ļoti daudzi darba devēji nedomātu, kas un kā, un šo algu tiešām paaugstinātu,” uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Pēteris Krīgers.
To, cik lielā mērā iemesli tiešām ir objektīvi, bet cik bieži darba devēji vienkārši nemaksā, lai paši nopelnītu vairāk, atbildēt gan neviens nevar. Šādas analīzes nav nedz nevalstiskajām organizācijām, nedz valsts institūcijām. Finanšu ministrija gan sola to rūpīgāk izpētīt .
Taču tur atzīst arī nodokļa sloga nozīmi un nākamgad plāno neapliekamā minimuma reformas.
„Šobrīd tā ideja ir, ka minimālās algas saņēmējiem tas [neapliekamais minimums] būtu nepārprotami lielāks nekā šobrīd, es gan negribētu spekulēt, kāds tieši, vidējai algai – tāds, kāds ir šajā brīdī, un lielo algu saņēmējiem tā nebūtu. Un ar šo lietu mēs samazinātu darbaspēka nodokļu slogu tiem, kas saņem zem vidējās algas,” klāstīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens („Vienotība”).
Tikmēr pakāpeniski palielināt minimālās algas apmēru ministrijā plāno arī šobrīd, jo tagadējā - 360 eiro alga vismaz par 100 eiro atpaliek no tā līmeņa, kāds noteikts Eiropas Sociālajā Hartā un ir piektā zemākā Eiropas Savienībā.
