Ārpus Rīgas

Piensaimniekiem pārdalīs 7 miljonus eiro papildu atbalstu, lai kompensētu zaudējumus

Ārpus Rīgas

Šūšanas uzņēmumam Ludzā darbiniekus meklē pusotru gadu

Vēsa laika dēļ saimniecībās trūkst lopbarības

Vēsā laika dēļ saimniecībās trūkst lopbarības

Šopavasar ziemas pelēcīgumu spirgts pavasara zaļums nomaina visai negribīgi. Citus gadus govis ganos laistas jau maija sākumā, dažreiz pat aprīļa beigās, bet tagad zemnieki vērtē, ka ganībās īsti leknu zāli var gaidīt tikai maija beigās. Līdz ar to ir saimniecības, kur jau sāk trūkt lopbarības.

 “Aplociņš, re kur ir, pliks un nabags! Ārā laist lopus nevar, galvenais, ka sāks barības trūkt,” saka Beverīnas novada Brenguļu pagasta zemnieku saimniecības „Rozītes” saimniece Valentīna Roziņa.

“Rozītes” ir viena no tām saimniecībām, kurās ik pavasari govis dodas ganībās. Roziņa, kura jau ilgus gadus strādā piena lopkopībā, atzīst, ka neatceras, kad tik vēlu  būtu ganību sezonas sākums.

“Vēji un vēji, redzat paši, viss ir sauss, visi minerāli, viss ir padots, citur ir lietus nolijis, mums pat lietus nav nolijis,” nosaka saimniece.

Ar pilsētnieka aci jau šķiet, ka ganībās zaļums ir, taču 110 govīm, ar šo tikko izspraukušos zāli jau nepietiek.

“Pa gabalu jau man pašai liekas, ka zaļš ir, bet, ja es te šodien izlaidīšu ārā, tad šodien pietiks, bet rītā vairs nē. Nu lopbarība sāk trūkt, valdība parasti maijā izmaksāja subsīdijas, bet šogad viņas nav, un ir vēl, no kā var nopirkt, bet maz, tad nu stāvoklis ir bēdīgs, siens vēl ir, bet skābsiens ir beidzies,” stāsta saimniece.

Savukārt zemnieku saimniecībā „Vītoliņi” govis ganībās neiet. „Vītoliņu”  saimniece Ieva Rutkovska ir  arī Latvijas Holšteines šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Viņa vērtē, ka situācija ar lopbarību piensaimniekiem jau ir dažāda, jo ir dažādi saimniekošanas modeļi.

“Ir saimnieki, kuri gatavo skābbarību un baro visu cauru gadu ar skābbarību, līdz ar to viņi taisa ar rezervi,” skaidro Rutkovska.

Bet, protams, tām saimniecībām, kurās lopus ik pavasari laiž ganībās, vēsais pavasaris ir sagādājis problēmas.

“Viņiem nav šie krājumi, vēl šodien man zvanīja no Latgales reģiona saimniecības ar 70 govīm, kur vienkārši nav barības, ko dot. It kā vajadzētu pirkt, bet nav jau līdzekļu, par ko pirkt, jo piena nozare ir ļoti novājināta, kaut vai tiek iedots atbalsts, šie 7 miljoni eiro. Cipari rāda, kādu citu bēdīgu stāstu, jo tikko kā tika pateikts, ka šie 7 miljoni tiks piešķirti, tā piena cena aizgāja lejā,” stāsta Rutkovska.

Bet runājot par to, kā šo pavasari vērtē labības un kartupeļu audzētāji, zemnieku saimniecības „Jaunozoli” saimnieks Ilmārs Immurs saka, ka ir jābūt ļoti prasmīgiem saimniekiem, lai sapratu, kā augiem panākt iekavēto.

Pieredzējušais zemnieks arī uzskata, ka ir jābūt gataviem laika apstākļu pārsteigumiem, bet šis pavasaris, lai arī auksts un vēls, nekas pārāk pārsteidzošs nav.

Valmieras pusē, arī Beverīnas novadā pēdējās nedēļas nav bijis arī kārtīgs lietus, tādēļ tas tiek gaidīts, lai ātrāk sazaļotu ganības, zemnieki lēš, ka arī tad govis ganībās varēs laist varbūt tikai nākamās nedēļas nogalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt