Plāno dubultot ražošanas jaudu
"Latvijas finiera" meitas uzņēmuma "Verems" darbības vieta ir dažu kilometru attālumā no Rēzeknes pilsētas. "Verems" ražotais bērza saplāksnis lielākoties tiek eksportēts uz vairāk nekā 70 valstīm. Ražotnē līdz 2024. gadam, ieguldot vairāk nekā 67 miljonus eiro, ir plānots bērza saplākšņa ražošanas jaudu teju dubultot. Pēc projekta īstenošanas "Verems" sāks ražot arī jauna, sešu pēdu formāta saplāksni.
""Verems" no pašlaik 45 tūkstoši kubikmetru jaudas gadā plāno tuvāko divu gadu laikā izaugt uz 80 tūkstošiem kubikmetru saplākšņu gadā. Šis attīstības projekts iet roku rokā ar "Latvijas finiera" citu attīstības projektu. "Latvijas finieris" būvē jaunu sveķu rūpnīcu, ar kuriem tiek saplāksnis salīmēts. Jaunā sveķu rūpnīca ļaus izmantot lignīnu fosilā fenona vietā. Un "Verema" ražotie saplākšņi būs daudz ekoloģiskāki nekā līdz šim," stāstīja SIA "Verems" padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.
Paplašinot darbību, tiks radītas jaunas darbavietas aptuveni 70 cilvēkiem.
"Veremā" ražotos bērza saplākšņus izmanto celtniecībā, kā, piemēram, sienām, grīdām, sastatnēm, un arī transporta industrijā, piemēram, autobusu grīdām, treileru sienām un griestiem, izmanto arī kuģu būvē.
"Šie sešu pēdu saplākšņi ir lieliski piemēroti nelielu kravas automašīnas grīdu ražošanai. Un mēs sagaidām, ka šādas nelielas kravas automašīnas tuvākajā laikā tiks ražotas vēl vairāk, tās tiek izmantotas pilsētās, un auto, kas tiek izmantoti pilsētās, diezgan strauji pāriet uz elektro piedziņu. Mēs sagaidām, ka uz šiem sešu pēdu saplākšņiem būs gana liels pieprasījums," teica Staris.
Būvniecības darbus saistībā ar plānoto paplašināšanos uzsāks šoruden.
Palielinoties ražošanas jaudai, būs nepieciešams krietni vairāk arī bērza koksnes, un tas ir signāls, ka arī vietējā tirgū bērzs būs pieprasīts.
"Plānojam palielināt bērza finiera kluču iepirkšanu Latvijā, bet liela daļa no izejvielām nāks no Lietuvas. Lietuvā mums ir rūpnīca, kur tiek ražoti lobītie finieri, un šie lobītie finieri tiks piegādāti "Veremam" tālākai pārstrādei," klāstīja uzņēmuma padomes vadītājs.
Viens no lielākajiem Rēzeknes SEZ
SIA "Verems" ir viens no lielākajiem Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem, SEZ teritorijā šobrīd darbojas 20 uzņēmumu.
"Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas statuss viņiem ir iegūts kopš 2000. gada. Šajā laikā ieguldījumos vien "Verems" ir investējis vairāk nekā 66 miljonus, līdz ar to priekš Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas un reģiona kā tāda tā ir liela pievienotā vērtība. Šobrīd "Verems" mūsu zonā nodarbina visvairāk darbinieku, kas ir 344 pēc mums pieejamās informācijas, un tas ir arī uzņēmums ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem," sacīja Rēzeknes SEZ pārvaldniece Krista Freiberga.
2020. gadā Rēzeknes SEZ tika radītas ap 180 jaunas darbavietas un kopējais apgrozījums uzņēmumos sasniedza 113 miljonus eiro.
"Tas nozīmē, ka zona strādā un uzņēmumi darbojas un nes šo pievienoto vērtību reģionam, un iezīmē pozitīvus rādītājus uzņēmējdarbībā," piebilda Rēzeknes SEZ pārvaldniece.
Viņa norādīja: lai arī Rēzeknes SEZ teritorijā ir uzņēmumi, kuriem lielākā daļa eksporta tirgus bija Krievija un Baltkrievija, šobrīd nav signālu, ka kāds uzņēmums plānotu pārtraukt savu darbību, dažiem uz laiku tā gan ir apturēta, lai meklētu jaunu eksporta tirgu.
Krustpilī ražos skaidu plāksnes
"Latvijas finieris" iegulda 35 miljonus eiro sveķu rūpnīcā Bolderājā. Abi investīciju projekti plānoti vairāku gadu garumā, taču izlemts tos sākt realizēt tieši šogad, jo saņemts Eiropas Savienības un valsts finansiāls atbalsts. "Verems" gadījumā tie ir 10 miljoni eiro.
"Parasti šie projekti ir tik lieli, ka šis valsts atbalsts nesedz ne tuvu tos 30% vai 20%, bet tā tāpat ir kā zāles drosmei šo lietu virzīt uz priekšu," sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.
Kopš pagājušā gada vēl pamatīgākas investīcijas kokapstrādē Latvijā sācis plānot lietuviešu uzņēmums "VMG grupa".
Uzbūvējot ražotni Krustpils lidlaukā, no skujkoku papīrmalkas paredzēts ražot skaidu plāksnes.
Federācijā lēsa, ka tas ļautu samazināt līdz šim kritizēto papīrmalkas eksportu, lai vērtīgo resursu pārstrādātu šeit pat Latvijā, taču šis nav tas veiksmīgākais brīdis "VMG grupas" projekta sākšanai.
"Šobrīd uz šo papīrmalku enerģētiskās krīzes priekšvakarā raugās pilnīgi visi, jo saprotams, ka jebkuras kvalitātes koku var sadedzināt," teica Klauss.
"VMG grupas" investīciju realizācija jaunā ražotnē ar jaunām darbavietām gaidāma ātrākais pēc gada, "Latvijas finiera" gadījumā – pēc diviem.
