Latvijā ir aktualizējusies problēma saistībā ar speciālistu trūkumu metālapstrādē. Ik gadu Latvijas profesionālās izglītības mācību iestādes absolvē desmitiem diplomētu speciālistu, tomēr novērst darbinieku trūkumu specialitātē neizdodas.
Liela daļa jauniešu, kam teorētiskās zināšanas ir labā līmenī, izvēlas strādāt citur Eiropā, skaidro Rīgas 3. arodskolas direktora vietnieks Ilgonis Ruņģis.
Problēmai ir arī citi iemesli - jaunieši vēlas saņemt lielu atalgojumu jau uzreiz pēc skolas absolvēšanas, arī darba devēji nereti nespēj darbiniekus pilnvērtīgi motivēt.
“Atalgojums nav tik liels, lai šis jaunietis strādātu šajā nozarē vai pie šī darba devēja. Svarīgākais ir pašiem cīnīties, un neviens jau uz paplātes jums nepienesīs klāt. Tāpēc mēģināt no sākuma ar mazumiņu un pēc tam tiekties augstāk,” uzsver Ventspils tehnikuma pedagogs Alberts Kozlovs.
Ventspils tehnikums cenšas risināt šo problēmu ar īpašu projektu - jaunie speciālisti apgūst darba vidē balstītas apmācības, kas ļauj jau pirmajos kursos teoriju savienot ar reālu praksi konkrētos uzņēmumos.
“Katru gadu uzņēmumā paliek varbūt 2-3 strādāt. Ja ceturtajā kursā mašīnbūves tehniķi jau prakses laikā parāda sevi ļoti labi, tad mēs jau prakses laikā noslēdzam darba līgumu,” stāsta "Bucher Municipal" personāla speciāliste Simona Groša.
„Bucher Municipal” ir viens no spilgtākajiem piemēriem. Šobrīd šajā uzņēmumā darba vieta ir nodrošināta 11 tehnikuma studentiem.
Kā uzsver eksperti, pašlaik vairums labu metālapstrādes speciālistu ir jau ļaudis pensijas vecumā vai tuvu tam. Jauna paaudze jāaudzina jau kopš mazotnes.
“Pats būtiskākais, lai darba tirgū nerastos šis pārrāvums, jo, tikko būs šis pārrāvums, tā praktiski darbagaldi paši no sevis nestrādās – ja nebūs virpotāju, atslēdznieku, metinātāju,” uzskata Ruņģis.
Metālapstrādes speciālistu apmācība izmaksā dārgi. Turklāt, kā rāda vispārējā statistika, vidēji no desmit absolventiem par labiem speciālistiem izveidojas vien daži.
