Sākumskolas skolotāja Ilze kopā ar vīru savā ģimenē audzina divus bērnus. Lai arī abiem vecākiem ir stabili ieņēmumi un ilgstoša vēlme tikt pie sava mājokļa, tas līdz šim nav izdevies. „Šis jau ir ceturtais dzīvoklis, ko mēs īrējam sešu gadu laikā un sapnis tikt pie dzīvokļa ar katru gadu ir lielāks. Pirmais klupšanas akmens ir pirmā iemaksa. Sakrāt tai naudu ir grūti, ņemot vērā, ka cenas visam nepārtraukti aug un, ja liekas, ka tūlīt, tūlīt kaut ko varēs iekrāt, tad tūdaļ kāds saslimst vai atgadās kas cits un atliktais ir jāiztērē," stāsta Ilze Ābelīte – Goluba.
Grūtības ģimenei sagādā arī ienākumu nepietiekamība. Abi vecāki kopā ik mēnesi nopelna 1138 eiro. Ja Ilzei ar vīru nebūtu bērnu, bankas kredītu dotu labprātāk, bet, uzzinot, ka ģimenē aug bērni, aizdevums nepietiekamu ienākumu dēļ tiek atteikts.
Lai Ilzes un citām ģimenēm palīdzētu tikt pie mājokļa, samazinot pirmajai iemaksai domāto summu, šobrīd top valsts atbalsta programma mājokļa iegādei. Pirmo iemaksu valsts nesegs, taču izsniegs garantiju no mājokļa vērtības.
„Mēs nodrošinām no 10 -20% garantijas atkarībā no kredītņēmēju grupas. Šobrīd ir divi piedāvājumi - piedāvāt 20% garantiju visām grupām vai arī 10% garantiju precētām ģimenēm bez bērniem un ģimenēm, kam ir divi trīs bērni - vairāk. Tas nozīmē, ja ģimene defoltē, tad 20% paņemto summu galvo valsts,” stāsta Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova.
Tas nozīmē, ja jaunā ģimene, kurā abi laulātie strādā valsts iestādēs un ģimenes budžets ir 1690 eiro, vēlas pirkt divistabu dzīvokli padomju laika mājā Purvciemā 33 500 eiro vērtībā, tad bez valsts atbalsta kredīta ņemšanai uz 30 gadiem banka pirmajā iemaksā prasītu 6700 eiro. Savukārt, ja valsts ģimenei garantētu 10% no pirkuma summas, šis maksājums samazinātos līdz 3350 eiro. Tiesa, abos gadījumos nedaudz atšķirtos ikmēneša maksājums. Ja pašu iemaksa būtu lielāka, ikmēneša maksājums būtu 120 eiro, bet, izmantojot garantiju - 135 eiro mēnesī.
Banku pārstāvji šo iniciatīvu vērtē atzinīgi, taču norāda, ka šo ieceri draud izjaukt Saeimā nonākušās likuma izmaiņas Maksātnespējas likumā. „Var redzēt dažādas iniciatīvas. Gan šo, gan to, kas ir vērsta uz Maksātnespējas likumu, kas paredz nolikto atslēgu principu. Tas liecina, ka tādā gadījumā pirmā iemaksa procentuāli kļūtu vēl lielāka. Tas automātiski nozīmē, ka kredīti mājoklim kļūtu vēl nepieejamāki,” saka SEB Bankas analītiķis Edmunds Rudzītis.
Pašlaik mājokļu atbalsta programmai valsts piedāvā novirzīt divus miljonus eiro. Ar to varētu palīdzēt nepilnam tūkstotim ģimeņu. Plānots, ka šo atbalsta mehānismu valsts varētu ieviest līdz gada beigām.
