Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Arvien populārāki kļūst ātrie Covid-19 testi

Panorāma

Panorāma

Valsts pārvaldes digitalizācijai virza 158 miljonus

Valsts pārvaldes digitalizācijai plānotie 158 miljoni izraisa domstarpības

Piekto daļu Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas paredzēts ieguldīt digitalizācijā. Tas radījis domstarpības par to, vai lielāko daļu naudas ieguldīt valsts pārvaldē, vai privātajā sektorā. Šobrīd ministriju veidotais plāns priekšroku dod valsts pārvaldei, taču uzņēmēju organizācijas iebilst.

Digitalizācijai no Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plānots ieguldīt vismaz 330 miljonus eiro. Plāna melnrakstā aptuveni pusi iecerēts ieguldīt valsts pārvaldē. Galvenais virziens ir apvienot šobrīd sadrumstalotās iestāžu sistēmas un pārvaldīt valsts IT saimniecību centralizēti. Tāpat plānots informācijas datu bāzes savienot ar citu Eiropas dalībvalstu informāciju dažādās jomās. Piemēram, veselībā tas nozīmētu, ka ārstam citā dalībvalstī vajadzības gadījumā būtu redzama Latvijas pilsoņa pacienta karte. Anonimizētā veidā dati būtu pieejami pētniekiem. 

"Tādas datu telpas tiks veidotas gan lauksaimniecības jomā, gan enerģētikas jomā, gan mobilitātes jomā, kur mēs runājam par to, kā efektīvāk organizēt pārvietošanos Eiropas Savienības ietvaros. Līdz ar to mums jānodrošina, ka mēs iekļaujamies šajās datu telpās," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Gatis Ozols

Mērķis ir arī modernizēt pakalpojumus. Piemēram, lai valsts pati cilvēku informētu par pabalstiem, kas tam pienākas. 

Vēl par 16 miljoniem eiro paredzēts veidot nacionālo datu mākoni. Ministrija norāda, ka Eiropas Savienības mērķis esot pārtraukt atkarību no ASV kompāniju skaitļošanas jaudām, tāpēc Eiropai jābūvē savas. Katrā valstī paredzēts veidot savu mākoni, kas viens ar otru būtu savienojami. 

Uzņēmēju organizācijām gan ir šaubas, vai pārvaldes modernizācijai jābūt prioritātei, kam pienāktos lielākā summa. Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvijas pārvaldes digitalizācija novērtēta kā piektā labākā Eiropas Savienībā, savukārt digitālo tehnoloģiju integrācijā uzņēmumos Latvija ir tikai 23. vietā. 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata – par fonda naudu vajadzētu iepirkt tehnoloģijas uzņēmumiem.

"Vai nu tas ir ārsts, vai tas ir kokrūpnieks, vai tas ir mežistrādātājs, vai tas ir farmaceits – atkarībā no profesijai nepieciešamās digitālās pilnveides, tad kopā ar tehnoloģiju iegādi vai nomaiņu tiktu īstenotas šīs digitālās prasmes jau darba vidē," uzsver LDDK ģenerāldirektores vietniece Inese Stepiņa.

Organizācijai nav arī skaidrs, pēc kādiem principiem pasākumi plānā atlasīti. Bažas ir par to, kādu atdevi ekonomikai valsts pārvaldes modernizēšana dos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan uzskata, ka ieguldījumi pārvaldes sistēmās ļaus attīstīties arī uzņēmējdarbībai un salīdzina to ar ceļu būvi. Pirmās sarunas par digitalizācijas sadaļu ar Eiropas Komisiju notikušas šonedēļ. Ministrija norāda, ka atzinīgi novērtēti pārrobežu projekti, taču kopumā lūgts plānu detalizēt un precīzāk paskaidrot tā sasaisti ar reformām. Oficiālu viedokli no komisijas ministrija vēl gaida.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt