De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Valsts par pasažieru pārvadāšanu 10 gados piemaksās ap pusmiljardu eiro

Valsts par pasažieru pārvadāšanu desmit gados piemaksās ap pusmiljardu eiro

Nākamo desmit gadu laikā, lai nodrošinātu pasažieriem ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu, valstij varētu nākties segt aptuveni 447 miljonu eiro lielu starpību starp ieņēmumiem par biļetēm un faktiskajiem izdevumiem maršrutu nodrošināšanai, ziņo Latvijas televīzijas raidījums “de facto”

Uzvarētāji: (mlj km gadā, ATD dati)

  • Liepājas autobusu parks – 11,91 milj. km;
  • Nordeka – 7,78 milj. km;
  • Sabiedriskas autobuss – 7,35 milj. km;
  • Talsu autotransports – 6,78 milj. km;
  • Daugavpils autobusu parks (kopā ar apakšuzņēmēju) – 4,62 milj. km;
  • Rēzeknes autobusu parks – 4,29 milj. km.
  • Tukuma auto – 2,72 milj. km;
direkcijas (ATD) izsludinātajā konkursā Latvija tika sadalīta 16 daļās un katrā no tām šī starpība aprēķināta no 17 līdz pat 41 miljonam eiro. Tas ir pakalpojuma apjoms, kam šajā konkursā tika meklēti izpildītāji.

ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš norāda, ka “mēs ļoti pieturamies pie  tā varianta, ka ieņēmumi sasniedz tos 50 procentus, un valsts daļa ir ne vairāk kā 50 procenti.”

Šoreiz iepirkuma galvenais uzstādījums bija saistīts ar prasībām, lai pasažieriem visur Latvijā būtu vienādi ērts un patīkams sabiedriskais transports, invalīdiem pieejami autobusi, un tiktu izmantots arī noteikts skaits dabai draudzīgu transportlīdzekļu, piemēram, elektroautobusi. Vērtējumā 60% veidoja tehniskais piedāvājums, bet 40% - cena.

Gan atsevišķi, gan savstarpēji kombinējot piedāvājumus, pieteicās 15 dažādi pārvadātāji. Pie pasūtījuma tikuši septiņi uzņēmumi. Bet vēl četrās daļās tiks sludināts jauns konkurss.

Nosolītā cena par vienu kilometru svārstījās no 0.81 eiro Rēzeknes-Ludzas reģionā, kur uzvarēja “Rēzeknes autobusu parks”, līdz 1.17 eiro, ko Bauskas reģionā piedāvāja “Nordeka”.

Pastarpināta saistība ar Šķēli un Šleseru

Pagaidām jaunajā periodā lielākais pasūtījuma apjoms tiks uzņēmumam “Liepājas autobusu parks” - viņiem jāveic gandrīz 12 miljoni kilometru gadā.

A/S “Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns, veiksmīgo rezultātu skaidro ar izvēlēto stratēģiju dalībai konkursā, kā arī lielo pieredzi, piedaloties iepirkumos.

Pēc ATD datiem, “Liepājas autobusu parka” apjoms nākamajā gadā pret iepriekšējo pieaugs par aptuveni trešdaļu (no 7,84 mlj km gadā līdz 11,91 mlj km).

“Liepājas autobusu parka” mazākuma akcionārs (34%) ir pašvaldība, bet vairāk nekā puse uzņēmuma (59.82%) pastarpināti pieder Andra Šķēles ģimenei (67%), kā arī Aināra Šlesera (33%) ģimenei.

Otrs lielākais pasūtījuma apjoms jaunajā periodā ticis uzņēmumam “Nordeka”, kas pieder Jurim Savickim (“Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA “Itera Latvija” prezidents).

“Nordekas”  apjoms ir sarucis, salīdzinot ar pagājušo gadu (no 11,48 mlj km uz 7,78 mlj km 2021.gadā).

Bet trešais lielākais pakalpojumu sniedzējs būs SIA “Sabiedriskais autobuss.” Ar šo uzņēmumu - līdz pat aizturēšanai aizdomās par korupciju pērn pavasarī - bija cieši saistīts politiķis Aleksandrs Brandavs, vēlāk kā īpašnieks uzrādīts viņa tēvs. Aleksandrs Brandavs jautājumus ne par uzņēmumu, ne konkursu neuzklausīja, strupi atbildot “nav nekādi komentāri”.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, “Sabiedriskais autobuss” savu pārvadājumu daļu ir teju dubultojis (no 4,15 mlj km līdz 7,35 mlj km).

“Sabiedriskais autobuss” pieder firmai “B-Buss”. Tā ir īpašniece vēl piecām pārvadājumu kompānijām, tostarp “Rīgas Mikroautobusu satiksmei”, kas izpelnījusies uzmanību gan ar pārspīlēti labvēlīgiem līgumiem no “Rīgas Satiksmes” puses, gan iespējamām manipulācijām ar kompensācijām par pārvadājumiem, gan arī KNAB uzsāktu izmeklēšanu.

Tāpat ATD ar grupas uzņēmumiem bijušas sarunas par sniegto pakalpojumu kvalitāti, taču tur pie vainas arī iepriekšējo līgumslēdzēju noteiktās zemās prasības.

“Mēs esam skatījušies uz to piedāvājumu, kas ir ar 21.gadu, un es vēlreiz saku -  būtiska atšķirība no tā, kādi piedāvājumi vienai daļai pārvadātāju ir šobrīd, un kādi būs ar 21.gadu.  (..) Ja, pieņemsim, “Sabiedriskais autobuss” startētu konkursā ar to pakalpojumu kvalitāti, ko viņš šobrīd sniedz, viņš neuzvarētu nevienā tīkla daļā,” saka Godiņš.

Nodokļu parāds nevarot būt pamats pretendenta noraidīšanai

Nekas no tā visa nevar būt pamats pretendenta noraidīšanai. Arī fakts, ka mātes kompānijai “B-Bus” maija sākumā bija gandrīz 80 tūkstošu eiro (79 482 uz 07.05.2020) liels nodokļu parāds. Bet uzņēmuma mātes parādus konkursa dalībniekiem vērā ņemt nevar.

Pamodelējam situāciju tālāk: Mēs izslēdzam kādu uzņēmumu, tāpēc, ka  mums ir bijis, pieņemsim, kaut kādas problēmas savstarpējā sadarbībā, vai ir bijusi informācija no kāda, par kaut kādiem pārkāpumiem, vai nodokļu nemaksāšanu, bet mums tas ir jāpierāda.

Un tanī brīdī uzņēmums vēršas IUB, un tiesās, un tad bez pierādījumiem mums nav iespējams pamatot, kāpēc mēs to uzņēmumu izslēdzām. Un tanī brīdī mēs būsim spiesti tāpat slēgt līgumu ar uzņēmumu,” skaidro Godiņš.

Līdz šā gada martam kā “B-Bus, līdz ar to arī “Sabiedriskā autobusa” patiesais labuma guvējs uzrādīts Leons Brandavs. Pēc tam šai ailē parādās ilggadējais Brandava uzņēmumu vadītājs Vitālijs Komars. Bet jau nākamajā dienā pēc pasažieru pārvadājumu konkursa noslēguma reģistrēta 40 miljonu ķīla. “B-Bus” kapitāldaļas ieķīlātas par labu Markam D’eigenam (Marc D’eigen). Persona ar šādu vārdu gada sākumā rīkojās tobrīd vēl Brandavu ietekmē esoša uzņēmuma (“B-International”) vārdā, pārdodot tā daļas. Tas liek vaicāt, vai uzņēmuma kontrole nav citu personu vai iepriekšējo īpašnieku rokās?

SIA “Sabiedriskais autobuss” valdes loceklis, “B-Bus” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars to noraida: “Nē, jūsu apgalvojumam nav pamata, jo no līguma izrietošas prasības nodrošināšanai nav nekādas ne tiesiskas, ne praktiskas saistības ar kontroles veikšanu.”

Uz jautājumiem par plānoto pakalpojuma nodrošināšanu Komars neatbild un interviju nesniedz, norādot, ka līgums vēl nav noslēgts.

Lielāko pasūtījumu ieguvēji savstarpēji nekonkurēja

Izņemot Kuldīgas-Saldus reģionu, visi trīs, lielāko pasūtījuma daļu ieguvušie uzņēmumi konkursam iesniedza pieteikumus katrs citā maršrutu daļā, vai apvienoja piedāvājumus, tādējādi nekonkurējot savā starpā. Šo faktu lūgts pārbaudīt arī Konkurences padomei, bet tā pietiekamu pamatu izmeklēšanas uzsākšanai nesaskatīja. Visapjomīgākajā maršruta daļā – Pierīgā – šie trīs uzņēmumi iesniedza vienu kopīgu piedāvājumu. “Jau fakts, ka mēs esam uzvarējuši, pirmkārt, ka mēs esam izvēlējušies pareizo stratēģiju,” saka Krongorns, par partneru izvēli atzīmējot, ka “mēs izvēlējāmies labākos un profesionālākos mūsu skatījumā, ko mēs varam.”

Konkursā nevienu daļu nevinnēja šobrīd apjoma ziņā lielākais pakalpojumu sniedzējs CATA. Savukārt “VTU Valmiera” zaudēja “Sabiedriskajam autobusam”, kas Valmieras, Valkas-Smiltenes apkaimi ieguvis, piesaistot uzņēmumu no Lietuvas.

Valmieras uzņēmuma vadītājs bažījas par to, cik reāli bijuši cenu piedāvājumi. Viņi rezultātus pārsūdzēja.

“Mēs redzam, ka diez vai ir ņemtas vērā tās pozīcijas, kuras mēs arī šajā sūdzībā uzskaitām, tomēr izmaksas ir jābūt daudz lielākām, nekā tiek uzrādīts. Mēs, protams, neredzam konkrētu piedāvājumu, bet mēs redzam un mēs zinām, kā tas dzīvē notiek, cik liels ir šīs izmaksas un apšaubāmi, vai tas ir ņemts vērā,” uzsver “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

Autotransporta direkcija sola, ka uzņēmumu rīcībā esošie resursi tiks pārbaudīti, gan uzsākot līgumu, gan arī tā izpildes laikā un, nespējot nodrošināt solīto, līgumu var lauzt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti